Un kā parasti, naftas cenas virzību diktējuši atšķirīgi faktori, norāda eksperts. Pasaules ekonomikas fona pasliktināšanās rada apstākļus zemākai cenai, taču naftas pieprasījuma pieaugums joprojām ir veselīgs, tikmēr strauji pasliktinājusies situācija Venecuēlā, kur produkcijas apjoms ir sašļucis līdz 0,5 miljoniem barelu dienā.

Tajā pašā laikā naftas urbumu skaits mazinās un nozares fokuss arvien vairāk pārslēdzas uz «Parādiet man naudu», tas ir, tiek sagaidīta atdeve no ieguves, ko nevar audzēt tikai ar parādu apjoma palielināšanu. OPEC+ turpina nodrošināt ieguves samazinājumu un, visticamāk, aprīlī, kad grupa tiksies, nolems turpināt regulēt ieguvi arī gada otrajā pusē. Eksperts lēš, ka iespējamais ASV NOPEC (paredz sankcijas par naftas cenas manipulācijām) tiesību akts varētu likt cenai atkal krist, jo ļautu ASV valdībai vērsties pret karteli. 

Potenciāli šādā gadījumā OPEC+ vienošanās var pajukt, kaut tas neapstādinātu Saūda Arābiju regulēt ieguvi vienpusēji. Tomēr, pēc SEB ekonomista teiktā, NOPEC akts būtu ASV pļauka Saūda Arābijai, kas varētu politiski tuvināties Krievijai un Ķīnai. Ņemot vērā to, ka nākotnes naftas eksports noteikti būs uz Āziju, īpaši Ķīnu, tas varētu palīdzēt Saūda Arābijai lemt par naftas pārdošanu juaņās. 

Savukārt ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo nesen paziņoja, ka ASV ir apņēmusies samazināt Irānas naftas eksportu līdz nullei, ja tirgus apstākļi to ļaus. Tātad, ja naftas cena būs augsta, sankcijas būs vaļīgas, paredz D. Gašpuitis, bet, ja naftas cena kritīs, sankcijas pastiprinās un naftas cena augs. Tādējādi ASV sankcijas pret Irānu darbosies kā cenu stabilizētājs, viņš skaidro.