FRS intervence

"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš gan izceļ, ka varētu būt vēl viens smalkāks iemesls tam, kādēļ akciju tirgi pēdējos divos mēnešos jūtas ļoti labi. 

"Šis iemesls ir saistīts ar ASV centrālās bankas radīto likviditāti finanšu sistēmā ar repo darījumu starpniecību. Vienkāršāk izsakoties, FRS katru nakti ir gatava atpirkt valsts parādzīmes, kas tiek glabātas pie tās tiešajiem tirdzniecības partneriem, kas, galvenokārt, ir ASV lielākās bankas un finanšu iestādes. Bankas šajā procesā saņem papildus līdzekļus, kurus tās var izmantot savām vajadzībā, tostarp, ieguldīšanai citos finanšu aktīvos. Novembra pēdējā dienā šādās operācijās izmantoja 88,45 miljardus ASV dolārus, kas ir tuvu rekordam. Papildus tam - šīs operācijas rudens laikā ir palielinājušas FRS bilanci par 300 miljardiem, kas ir līdzvērtīgs stimuls, kādu iepriekš nodrošināja kvantitatīvās stimulēšanas process. Turklāt jāatgādina, ka arī ECB novembrī atsāka obligāciju uzpirkšanu, tai atvēlot 20 miljardus eiro mēnesī," norāda Luminor eksperts.

Viņš skaidro, ka papildu likviditāte finanšu aktīviem īstermiņā ir pozitīva. Tiesa gan, šāda situācija būtu jāuztver ar skepsi ilgākā termiņā. Iepriekšējā reize, kad FRS izmantoja apjomīgas repo operācijas, bija 2008. gada finanšu krīzes laikā. Tad komercbankām to ārkārtīgi vajadzēja, bet pat tad šie apjomi dienā nepārsniedza 20 miljardus ASV dolārus. Repo darījumi septembrī uzreiz sākās ar 53 miljardiem ASV dolāriem dienā, un turpmāk svārstījušies ap 60-65 miljardiem ASV dolāriem dienā. 

"Varbūt uztraukumam nav pamata, un bankas tikai izmanto lētu finansējumu no FRS, bet varbūt, ņemot vērā to, ka pasaules ekonomikas recesijas riski kopš 2008. gada nav bijuši tik augsti kā tagad, bankas ir spiestas meklēt papildus finansējumu, lai kompensētu pieejamu līdzekļu trūkumu citās operācijās. Šobrīd to nespējam atbildēt, varam vien uzsvērt, ka šāds risks pastāv," spriež A. Krūmiņš.

Paši atpērk un balsta cenu

Tiek izcelts vēl viens spēks, kas pēdējos gados konstanti balstījis akciju cenu pieaugumu. Šis spēks ir paši uzņēmumi, kas izvēlas atpirkt no tirgus savas akcijas, un šobrīd to dara rekordaugstos apjomos. Proti, pēdējos gados arvien vairāk uzņēmumu ir izvēlējušies atgriezt kapitālu investoriem nevis caur papildu dividendēm, bet atpērkot savas akcijas caur biržu, tādējādi stiprinot savu akciju cenu. Teorētiski šādi pirkumi, ja pārējos apstākļus nemaina, samazina akciju piedāvājumu un noved pie augstākām šo vērtspapīru cenām.

Ned Davis Research aprēķinājuši, ka, ja kopš 2011. gada šādi atpirkumi nebūtu bijuši, S&P 500 indekss šobrīd atrastos vismaz par 19% zemāk. 2018. gadā šāda akciju atpirkšana bija 800 miljardus dolāru apmērā jeb 4% no tirgus kapitalizācijas. Viss notiekošais liecina, ka arī 2019. gadā sagaidāmi līdzīgi apjomi. Daži pētījumi pat atklāj, ka kopš 2009. gada šādi akciju atpirkumi pat bijuši galvenais ASV akciju pieprasījuma avots, jo mājsaimniecības, pensiju fondi, apdrošināšanas kompānijas un citas finanšu iestādes šajā periodā ir bijuši to neto pārdevēji.

"Pagaidām akciju atpirkšana nav problēma, bet viens no iemesliem, kas uzlabo akciju tirgus rezultātus pēdējos gados par spīti riskiem. Problēma var rasties, ja ekonomika sabremzēsies līdz faktiskai recesijai, un ievērojami samazināsies uzņēmumu ieņēmumi. Tas novestu pie zemākām akciju cenām, jo nākotnes izaugsmes perspektīvas tiktu ievērojami pārskatītas. Turklāt, visticamāk akciju atpirkumu pārtraukšana būtu viens no pirmajiem taupības pasākumiem, ko ieviestu uzņēmumi. Tas novestu pie papildus samazināta pieprasījuma pēc akcijām, salīdzinot ar pēdējos gados ierasto ainu. Tātad, ja akciju atpirkumi veicināja akciju tirgu kāpumu augošos tirgos, to izzušana lejupejošos tirgos var saasināt kritumu," teic A. Krūmiņš.

Riski nekur zuduši nav

Analītiķis vēl piebilst, ka vismaz īstermiņā galvenais faktors, kas finanšu tirgū ietekmēs tendences, aizvien saglabāsies ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunas. Abas valstis sarunās oktobra vidū panāca progresu, plānojot parakstīt sākotnēju tirdzniecības vienošanos. Tiesa gan, kopš tā laika nav bijušas kādas sīkākas detaļas par to, kāda šī vienošanās varētu izskatīties un kādi būtu tās iespējamie nosacījumi. 

"Līdzīgi kā gada sākumā un vidū - no ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas turpinām saņemt paziņojumus, ka vienošanās ir gandrīz panākta un atlikušas vien dažas sadaļas. Mēs gan atceramies, ka toreiz pēc šiem paziņojumiem vienošanās nesekoja, un Tramps atkal izziņoja jaunus tarifus Ķīnā ražotām precēm. Vai šoreiz būs savādāk? Akciju tirgi ieceno, ka šoreiz tiešām būs savādāk un tiks panākts kompromiss. Mēs gan uzskatām, ka risks par vienošanās nepanākšanu nevar tikt ignorēts. Atbildi, visticamāk, zināsim jau ap 15. decembri, kad jāstājas spēkā tarifiem Ķīnas precēm 160 miljardu ASV dolāru vērtībā. Ķīna jau vairākas reizes ir atgādinājusi, ka tā sagaida ne tikai plānoto, bet, kā pauž vairāki avoti, arī jau ieviesto tarifu atcelšanu, lai parakstītu tirdzniecības vienošanos. Tikmēr, ziņas no Trampa puses liecina - ja Ķīna nepiekritīs ASV nosacījumiem, tarifi var tikt arī palielināti, jo nav iemesla steigties ar vienošanās parakstīšanu," aktuālo bildi ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņā ieskicē A. Krūmiņš.

Vēl viens potenciāli svarīgs notikums finanšu tirgiem saistās ar Brexit. Jau šonedēļ notiks Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas. Ir sagaidāms, ka vēlēšanu rezultāts ļaus Lielbritānijas parlamentam akceptēt piedāvāto vienošanos un realizēt izstāšanos ar maigākiem nosacījumiem (jeb nepiepildās kādi scenāriji, kas saistās ar cietāku britu izstāšanos no ES bez vienošanās). Tomēr,  ja vēlēšanu rezultāti atklās kādus negatīvus pārsteigumus, Brexit var atkal atgriezties dienas kārtībā, kas arī finanšu tirgos ar jaunu sparu atgriezīs papildu neskaidrību, spekulācijas un lielākas cenu svārstības.

"Ņemot vērā šos riskus un faktu, ka pasaules ekonomika lielākoties turpina izskatīties vāja (uzlabojumus Eiropā un Āzijā neitralizējusi pasliktināšanās ASV), turpinām uzturēt samazinātu akciju īpatsvaru ar uzsvaru uz mazāk cikliskiem sektoriem un zelta ieguves uzņēmumiem," atklāj "Luminor" pārstāvis.