Kopējais zelta pieprasījums - investīcijām, juvelierizstrādājumu izgatavošanai, tehnoloģijām un centrālo banku iepirkumiem - otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, saruka par 11% līdz 1015,7 tonnām. Savukārt pirmajā pusgadā apjomi saruka par 6% līdz 2076 tonnām.

Tajā pašā laikā pirmajā pusgadā pieprasījums pēc zelta kā investīcijas sasniedza rekordaugstu līmeni - 1130,7 tonnas, sasniedzot rekordaugstu vērtību - 60 miljardus dolāru.

Šo pieaugumu veicinājuši biržā tirgotie fondi, kas investē zeltā, palielinot ieguldījumu apjomus par 734 tonnām līdz 3621 tonnai. Savukārt ieguldījumi zelta stieņos un monētās saruka līdz zemākajam līmenim 11 gadu laikā - par 17% līdz 396,7 tonnām, ko veicināja valstu ieviestie ierobežojumi otrajā ceturksnī.

Pieprasījums pēc zelta juvelierizstrādājumu izgatavošanai saruka par 53% līdz ceturkšņa vēsturiski zemākajam līmenim - 251 tonnai, un pirmajā pusgadā pieprasījums samazinājās par 42% līdz 572 tonnām. Ķīnas juvelierizstrādājumu pieprasījums pirmajā pusgadā saruka par 52%.

Centrālo banku zelta iepirkumi samazinājās par 39% līdz 233 tonnām.

Savukārt zelta piedāvājums pirmajā pusgadā saruka par 6% līdz 2192 tonnām, ko veicināja ar Covid-19 saistītie ierobežojumi valstīs, kurās tiek iegūts zelts.

Trešdien zelta cena pieauga līdz 1953,4 dolāriem par unci, sasniedzot jaunu rekordu.