Tas arī nozīmējis, ka visai labi klājies tādām finanšu nozares kompānijām, kurām ir ļoti spēcīgas pozīcijas šādā pārskaitījumu tirgū, piemēram, "PayPal Holdings", "Mastercard" un "Visa". Rezultātā "PayPal Holdings" akcijas cena ASV biržā gada laikā palēkusies par 30%, "Visa" – par 44% un "Mastercard" – pat par 53%. Tāpat sevišķi jaunieši, darbojoties ar naudu, gatavi izmantot dažādas jaunas aplikācijas.

Ne viss gan šajā ziņā ir tik viennozīmīgi. Piemēram, "The Wall Street Journal" raksta – kur ir revolūcija, tur ir arī kontrrevolūcija. Proti, pietiekami daudzi cilvēki noraizējušies par blaknēm situācijai, kad zūd iespēja norēķināties ar skaidru naudu. Vēl tiek izcelts, ka šāda situācija vēl vairāk dzīvi sarežģītu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kuri skaidru naudu mēdz izmantot vairāk. Tas turklāt var arī traucēt pietiekami daudzu biznesu darbībai.

Interesanti, ka vēl šā gada sākumā pasaules finanšu centrs - Ņujorka - aizliedza veikalu un restorānu praksi nepieņemt skaidru naudu. Līdzīgi lēmumi bijuši arī ASV Filadelfijā un Sanfrancisko. Tāpat tiek ziņots, ka Apvienotajā Karaliste, aktualizējoties bažām par bankomātu nepieejamību, audzis spiediens palielināt to skaitu reģionos.

Patiesībā vairāku ar skaidras naudas biznesu saistītu uzņēmumu akcijām pēdējā laikā klājies visai labi. Piemēram, bankomātu ražotāju "Cardtronics" un "Diebold Nixdorf" (kompānijas ražotie bankomāti darbojas vairāk nekā 100 pasaules valstīs (arī Latvijā)) akciju vērtības gada laikā palēkušās par 65% un 143%. Tāpat labi klājies "Western Union" akcijai (kompānija palīdz pārskaitīt skaidru naudu), kuras cena 12 mēnešos palēkusies par 54% un aizsardzības uzņēmuma "Brink’s" vērtspapīriem, kuru vērtība augusi par 19%. Pieejamā informācija liecina, ka "Western Union" noslēdzis sadarbību ar "Amazon.com", lai klienti par pirkumiem pie tā var norēķināties ar skaidru naudu.

"WSJ" aptaujātie eksperti izceļ - neskatoties uz visu digitalizāciju, kompānijām, kuru bizness saistīts ar skaidru naudu, joprojām biznesa pasaulē esot sava vieta, un daudzi investori šādus uzņēmumus – gluži kā tādu grimstošu kuģi, iespējams, pametuši pāragri.

Turklāt digitālās naudas popularitātes pieaugums ne vienmēr notiek uz fiziskas skaidras naudas rēķina. Tās masa joprojām turpina augt. Proti, tikai divās pasaules valstīs – Krievijā un Zviedrijā – laika posmā no 2007. gada līdz 2016. gadam skaidras naudas apmērs apgrozībā sarucis un karšu maksājumi auguši, liecina Starptautiskās Norēķinu bankas dati. Visās pārējās valstīs, par kurām vispār pieejami dati, esot audzis gan pieprasījums pēc skaidras naudas, gan karšu maksājumiem. Piemēram, arī ASV Federālo rezervju pārstāvji pagājušā gada nogalē teica: "Fizisku ASV dolāru atrašanās apgrozībā turpina augt, jo pēc tiem ir liels pieprasījums."

Droši vien sagaidāms, ka digitālo maksājumu bizness būs krietni straujākas izaugsmes lauciņš. Tiesa gan, aug arī skaidras naudas bizness. Turklāt, ja runā par akciju tirgu, tad daudzu šādu uzņēmumu vērtspapīri uzskatāmi par nosacīti lētākiem, ja salīdzina ar digitālo biznesu novērtējumiem.

"Dienas Bizness" pētījums par skaidru naudu Latvijā lasāms 4. februāra izdevumā.