Proti, Šveices ekonomika, salīdzinot ar citiem, parasti tiek uztverta kā relatīvi droša un stabila. Tas var nozīmēt, ka šogad šīs valsts aktīvos var turpināt ieplūst nauda. Drošā patvēruma statusu iematojusi arī šīs valsts valūta. Eiro cena gada laikā Šveices frankos sarukusi par 6,4% un pietuvojusies paritātei (šīs nedēļas vidū eiro cena atradās pie 1,062 franku atzīmes). Turklāt, iespējams, nemaz tik slikta ideja nebūtu uzmanības pievēršana šīs valsts akciju tirgum. Kopš janvāra sākuma Šveices akciju tirgus "Swiss Market" indeksa vērtība palēkusies jau gandrīz par 6%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 30% apmērā.

Vidējam investoram visvieglāk Šveices akcijās būtu ieguldīt ar biržās tirgoto fondu palīdzību, kurus var pirkt un pārdot tāpat kā akcijas. Bieži vien tie lielu daļu līdzekļu iegulda spēcīgajās Šveices farmācijas vai finanšu sektora kompānijās. Tāpat populārs šo fondu ieguldījums ir, piemēram, pārtikas preču kompānijas "Nestle" akcijās.

Populārākais no šādiem fondiem ir "iShares MSCI Switzerland ETF" (kods: "EWL"), kura cena gada laikā palēkusies par trešo daļu. Arī šī fonda lielākie ieguldījumi ir "Nestle", "Roche Holdings" un "Norvatis" akcijās (pamatā potenciālajiem investoriem būtu jāņem vērā tas, ka Šveices akciju tirgus dinamika lielā mērā var būt atkarīga no šo trīs pieminēto smagsvaru veikuma).

Vēl no tādiem fondiem, kas daļu līdzekļu virza uz Šveices vērtspapīru pusi, var izcelt "Vanguard FTSE Europe ETF" (kods: "VGK"), "First Trust Switzerland AlphaDEX" (kods: "FSZ") un "Franklin FTSE Switzerland" (kods: "FLSW"). Arī visie šie fondi pagājušogad saviem investoriem nodrošināja dāsnus guvumus (no otras puses - faktiski visos lielākajos akciju tirgos pagājušogad tendences bija ļoti pozitīvas). "Morningstar Investment Management" "The Wall Street Journal" skaidro, ka Šveices akcijām patiesībā pat par labu nākusi apkārtējie periodiskie neskaidrības uzplūdi līdz ar globālo tirdzniecības karu un "Brexit" saasinājumiem.

Protams, ieguldot Šveices vērtspapīros, investoram jārēķinās ar valūtas risku. Ja franka vērtība sarūk straujāk, tas var "apēst" ārvalstu investoru guvumus. Franks pēdējo gadu laikā gan uzskatāms par visai spēcīgu valūtu.

Ja aug neskaidrība, tad mēdz palielināties etalona obligāciju (pašu stabilāko, ietekmīgāko valstu (ASV, Vācijas parāda) vērtība. Jānorāda, ka investori nedrošākos laikos bēg ne tikai uz šo aktīvu pusi. Valūtu ziņā ar drošā patvēruma statusu tiek saistīta Japānas jēna un arvien izteiktāk arī ASV dolārs (jo - kam gan citam uzticēties, ja ne karalim dolāram?).

Tāpat šādos brīžos mēdz notikt arī pārbīdes akciju tirgū, kur investori mēdz pārdod savas uzņēmumu daļas attīstības valstu tirgos un mazākās kompānijās, un vietā tie pērk lielāku, sevi pierādījušu uzņēmumu vērtspapīrus, par kuriem ir pārliecība, ka tie savus ienākumus spēs nosargāt arī recesijas laikos (piemēram, to pašu Šveices farmācijas milžu vērtspapīrus).