Mūsdienu finanšu pasaulē vienā sekundē var notikt ļoti daudz. Būtībā dažādi algoritmi sacenšas cits ar citu, lai jebkuru svarīgu informāciju gan iegūtu, gan apstrādātu pēc iespējas ātrāk. 

Tas var nozīmēt, ka vienai šādai robotiskajai tirdzniecībai ir ātruma pārsvars pār otru, kas savukārt var izšķirt to, vai tā strādās ar peļņu vai zaudējumiem. Tādējādi arī saprotams, ka Volstrītas milži iegulda milzīgas summas mākslīgā intelekta attīstīšanā un algoritmisko programmu pilnveidošanā, kuras vienas sekundes laikā var pieņemt neaptveramu lēmumu skaitu.

Tehnoloģiju attīstība šajā jomā bijusi ievērojama, un viss liecina, ka limits šai sacensībai varētu būt vien gaismas ātrums. Financial Times izceļ Edinburgas Universitātes pētnieku teikto, ka 2011. gadā varētu būt bijušas nepieciešamas aptuveni piecas mikrosekundes (piecas miljonās sekundes daļas), lai algoritmu programma apstrādātu informāciju un veiktu darījumu. Savukārt šobrīd lietas notiekot jau aptuveni 60 reizes ātrāk, kas nozīmējot, ka darījums tiekot realizēts 84 nanosekundēs (miljardajās daļās no sekundes), liecina biržas Eurex dati. Salīdzinājumam - gaisma vienas nanosekundes laikā uz priekšu pārvietojas 30 centimetrus. FT piebilst – mūsdienās tādējādi finanšu censoņus sāk ierobežot fizika.

Informācija tiek pārvietota pa kabeļiem, un to var arī darīt pa gaisu (ar radioviļņu palīdzību). Ļoti svarīgi ir tas, kā un kur attiecīgie kabeļi un sakaru torņi ir uzstādīti. Šis apstāklis var nozīmēt, ka tiek iegūtas vai zaudētas peļņai izšķirīgās nanosekundes, ko savukārt, iespējams, nezaudē konkurenti. Tiek, piemēram, ziņots, ka šajā ziņā zināmas priekšrocības esot Londonai, ja salīdzina ar kontinentālās Eiropas pilsētām. Proti, no Londonas uz to pašu Ņujorku informāciju var nosūtīt nedaudz ātrāk.

Šajā ziņā tiek izcelti pat daži nosacīti komiski piemēri. Minētās Edinburgas Universitātes finanšu profesors Donalds Makenzijs stāsta par kādu gadījumu, kad Čikāgas nomalē izcēlies kautiņš, jo vairākas augstas frekvences algoritmu tirdzniecības kompānijas slepeni un reizē mēģinājušas vienā vietā uzstādīt savus uztvērējus un informācijas pārraidītājus pēc iespējas tuvāk Čikāgas Preču biržas datu centram. 


Visu rakstu lasiet 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!