Riskantāku finanšu aktīvu vērtībām ļodzoties, investoru acs jau kādu laiku pievērsta drošajiem patvērumiem. Šajā ziņā var izcelt veco labo zeltu, kura cena nupat uz brīdi paviesojusies virs 1300 ASV dolāru līmeņa par Trojas unci. Zelta vērtība gan joprojām ir nedaudz zemāka par to, kāda tā bija pirms gada.

Dzeltenā dārgmetāla cena ceļojusi augstāk jau aptuveni kopš oktobra sākuma, kad ASV akciju tirgū sākās paaugstināta nervozitāte, kas atnesa ne tikai lielas svārstības, bet arī pamatīgu kritumu. Šādos laikos investori acīmredzami atceras par tradicionālajiem patvērumiem, kur pārlaist vētras un nobāzēt savus līdzekļus, un šajā ziņā vēsturiski viens no pašiem slavenākajiem un vecākajiem šādiem statusiem ir tieši zeltam. Rezultātā dārgmetāla vērtība kopš oktobra sākuma ir spējusi palēkties jau par 9%.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Zelta cenu jau kādu laiciņu bremzējuši vairāki faktori. Viens no tiem bijis tas, ka no centrālajām bankām tika gaidīta stingrāka monetārā politika. Tam pēc definīcijas vajadzētu nākt komplektā ar augošām procentu likmēm, kas zeltu padara potenciāli mazāk konkurētspējīgu tādu finanšu aktīvu priekšā, kas investoriem nodrošina regulārus procentu ienākumus (zelts procentus un dividendes galu galā nemaksā). Savukārt pašlaik sašķobījušies pieņēmumi par pasaules ekonomikas veselību, tas sācis mazināt tirgus dalībnieku pārliecību, ka centrālās bankas, palielinot savas likmes, būs tik izšķirīgas. Vēl nesen, piemēram, no ASV Federālo rezervju sistēmas tika gaidīts, ka tā šogad turpinās palielināt dolāru procentlikmes. Savukārt šobrīd tiek runāts, ka FRS vadība šogad tomēr tā arī varētu pat neuzdrošināties raustīt savu likmju palielināšanas kloķi, un ir arī manāmas pagaidām nosacīti klusas spekulācijas par nepieciešamību likmes pat apcirpt.

Šā gada sākumā bažas par lielāko globālo tautsaimniecību veselību pastiprinājuši arī vājāki ASV ražošanas sektora un automobiļu pārdošanas dati. Tāpat zināma artava slikto ziņu kokteilī bijusi Apple vadības satraukumam, kad šī kompānija pirmo reizi gandrīz divdesmit gadu laikā apcirpa savu ienākumu aplēsi. Tas tirgus dalībniekiem ar jaunu sparu licis spriest, ka tirdzniecības kariem varētu būt daudz negatīvāka ietekme uz ietekmīgu uzņēmumu rezultātiem, nekā lēsts pirms tam. Šāds Apple ziņojums deva pamatu tālākai trauksmei arī, piemēram, par citu tehnoloģiju jomas gigantu veikumu (šo kompāniju akciju cenu izaugsme bijusi viens no iepriekšējā izaugsmes cikla simboliem). Tās pašas Apple akcijas cena rezultātā saruka uzreiz par 10%, kas kompānijas kapitalizāciju apcirpa aptuveni par 75 miljardiem ASV dolāru.

Pamatīga neskaidrība aptvērusi uzskatus arī par Ķīnas tautsaimniecības nākotni. Rezultātā šīs valsts lielāko akciju indeksu vērtības kritums kopš pagājušā gada sākuma tuvojas trešajai daļai.

Visu rakstu Zeltam labs starts lasiet 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.