Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur jau ir ieviests skaidras naudas limits fizisko personu darījumos, iespējamie jaunie liegumi auto un īpašumu darījumos izmantot skaidru naudu valsti padarīs par līderi visā ES cīņā pret skaidru naudu.
To liecina ZAB BDO Law pētījums par skaidras naudas darījumu ierobežošanu. DB jau 9.02.2019. rakstīja par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēto ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu, kurā ir paredzēta skaidras naudas darījumu sliekšņa samazināšana no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro, turklāt skaidrā naudā nevarētu iegādāties nekustamos īpašumus un transportlīdzekļus. Jāatgādina, ka no 2017. gada 1. janvāra spēkā ir norma, kas ierobežo darījumus skaidrā naudā, kas pārsniedz 7200 eiro. Skaidras naudas darījumi tiek uzskatīti ar visaugstāko krāpšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, kā arī PVN izkrāpšanas risku. Kontrolējošajām iestādēm faktiski neesot iespēju pārbaudīt šādus darījumus, to noslēgšanas datumus, maksājamās summas utt. Pēdējā laikā arī ārzemēs tiek veikti pasākumi skaidras naudas aprites ierobežošanā.
Reģiona izņēmums
«Igaunijā un Lietuvā pašlaik šādu skaidras naudas darījumu ierobežojoša limita, atšķirībā no Latvijas, nav, lai gan Lietuvā ir bijušas diskusijas un iniciatīvas skaidras naudas darījumu ierobežošanai,» pētījuma datus rāda ZAB BDO Law vecākais jurists Artūrs Surmovičs. Viņš atzīst, ka 11 ES dalībvalstīs nav ieviesti skaidras naudas darījumu limiti vai kādi ierobežojumi, un, lai arī tādi ir 17 ES dalībvalstīs, tomēr to apmēri un arī piemērošanas nosacījumi ir ļoti atšķirīgi. Pētījumā secināts, ka skaidras naudas darījumu griestu nav arī Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Lielbritānijā un citās valstīs. «Ir ES dalībvalstis, kur skaidras naudas ierobežojumi attiecas uz bankām, ir valstis, kur tie attiecas uz fiziskajām personām,» uz pētījumā iegūtajiem secinājumiem norāda A. Surmovičs. Viņš atgādina, ka pirmie skaidras naudas ierobežošanas aizmetņi pašreizējā ES meklējami 2008. gadā, kad tos ieviesa Dānijā, Beļģijā, Slovēnijā, Ungārijā un Horvātijā. «Dānijā skaidras naudas darījumiem ir limits juridiskajām personām, bet ne fiziskām personām,» norāda A. Surmovičs. Viņš arī uzsver, ka ir virkne jomu, uz kurām skaidras naudas darījumu griesti neattiecas. Tajā pašā laikā Dānija tiek uzskatīta par sava veida pionieri ceļā uz bezskaidras naudas norēķiniem. «Uzstādījums ir līdz 2021. gadam pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, bet to nav plānots īstenot ar kaut kādiem liegumiem vai skaidras naudas darījumu griestiem, bet gan pakāpeniski izņemot no apgrozības lielāko Dānijas kronu banknošu nominālus,» skaidro A. Surmovičs. Viņš arī steidz piemetināt, ka ir vēl viena valsts – Polija, kura ir ierindota to ES dalībvalstu skaitā, kurās ir ieviesti skaidras naudas darījumu griesti, taču tādi ir tikai juridisko, nevis fizisko personu darījumiem.
Augstākās latiņas
«Sava veida atskaites punkts skaidras naudas darījumu ierobežošanai bija terora akti Parīzē un Briselē, tāpēc arī nepārsteidz, ka gan Beļģijā, gan arī Francijā ir pašlaik viszemākie skaidras naudas darījumu griesti - attiecīgi 3000 eiro un 1000 eiro,» skaidro A. Surmovičs. Viņš norāda, ka Beļģijā ir liegti skaidras naudas darījumi ar nekustamajiem īpašumiem. Jārēķinās, ka Beļģijā ir vēl viens papildu kritērijs skaidras naudas ierobežošanai, proti, ir noteikts, ka skaidrā naudā nevar maksāt vairāk par 10% no darījuma summas. «Ja tiks atbalstīts priekšlikums liegt skaidru naudu izmantot nekustamo īpašumu darījumos, tad Latvija būs viena no nedaudzajām valstīm ES, kur šāds liegums ieviests, bet pagaidām pirmā un vienīgā, ja šāds liegums tiks attiecināts uz transportlīdzekļu darījumiem,» secina A. Surmovičs.
Visu rakstu lasiet 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.
