Arī mākslas
tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir
lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi,
laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.
Piemēram, tajā
pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni
savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu
virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var
padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs
izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un
pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām
publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.
Daži gan mēģina
būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar
nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat
ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo
finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda
pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu
pircējiem.
Kopumā pasaulē
jau pagājušajā gadā mākslas tirgus izrādījās sarucis par 5%
līdz 64,1 miljardam ASV dolāru, liecina nupat pabeigtā "Art
Basel" un "UBS Global Art Market" izpēte. Lielā mērā
to noteica tas, ka "sausums" bija vērojams pašu dārgāko
mākslas darbu pārdošanas frontē. Proti, tādu mākslas darbu
pārdošana, kuru vērtība ir vismaz 10 miljoni ASV dolāru,
sarukusi vairāk nekā par trešo daļu. Mākslas darbu pārdošana
ar publisku izsoļu starpniecību, kas veidojusi 76% no kopējā šī
tirgus, 2019. gadā samazinājusies par 17%, liecina "Art Basel"
un "UBS Global Art Market" dati. Tiesa gan, spēcīgs
joprojām bijis šāds privātu darījumu un vienošanās tirgus.
Daļēji kritums
saistīts ar notikumiem Ķīnā. Ķīnas statusu apliecināt gribošā
bagātnieku pulka interese jau gadiem šajā tirgū saistījusies ar
cerībām uz konstanta pieauguma stāsta turpināšanos. Tiesa gan,
nu ir pilnībā skaidrs, ka šis stāsts uzlikts uz pauzes.
Mākslas tirgus
apmērs pasaulē 10 gados gan tāpat ir audzis par 62%, liecina "Art
Basel" un "UBS Global Art Market" dati.
Mazāk globāls
Pētnieki vēl
min, ka šo tirgu turpināšot iespaidot arī tā saucamā "deglobalizācija". Pamatā tas nozīmē papildu tarifus un citus sarežģījumus normālam mākslas darbu apmaiņas procesam.
Būtībā visos pasaulē nozīmīgākajos mākslas tirgos tiekot
sperti soļi pret brīvo tirdzniecību. Piemēram, ASV ieviesusi 7,5%
tarifu no Ķīnas nākušiem mākslas darbiem. Tāpat tā noteikusi
25% tarifu no Eiropas Savienības importētajām fotogrāfijām,
liecina "Barron's" apkopotā informācija.
Lai gan tā
saucamo "deglobalizāciju" gaismā skaidrāk izcēluši
tirdzniecības kari un arī Brexit, pieņēmums ir, ka šis process
aizsākās līdz ar iepriekšējo finanšu krīzi. Tad ekonomikas
izaugsme kļuva par deficītu un katrs palikušo deķīti gribēja
raut uz savu pusi. Tikmēr pēdējo gadu politiķu nostāja un tam
sekojošais protekcionisms šo tendenci ir vien pastiprinājis.
Māksla izdzīvos
Kopumā, ja šis
nebūs cilvēces gals (un tas tā diez vai būs), māksla turpinās
dzīvot. Proti, arī iedzīvotāji Latvijā var iegādāties gleznu
vai kādu vērtīgu trauku ar domu, ka to vērtība nākotnē
palielināsies, bet pieprasījums pēc tiem būs no attiecīgās
jomas interesentu puses. Tāpat kolekcionāru vai vienkārši
bagātnieku interese var būt saistīta ar pastmarkām, monētām,
prestižiem spēkratiem vai pat dažādiem ļoti kvalitatīviem
spirtotajiem dzērieniem (un daudzām citām lietām).
Līdz ar to
dažkārt mākslas darbi tiek ierindoti alternatīvu vērtības
uzglabāšanas instrumentu vidū. Tā kā mākslas darbi ir visai
dažādi, cenu kustības tendences apkopot šajā tirgū ir visai
grūti. Lai gan ik pa laikam dzirdams par aizvien jauniem cenas
rekordiem kādam izsolē nonākušam mākslas objektam, ieguldījumi
šādos priekšmetos ne vienmēr nes peļņu – svarīga ir mode un
zināšanas par to, ko gribi iegādāties.
DB jau rakstījis,
ka, pasaules bagātnieku turībai augot, pēdējos gados periodiski
var dzirdēt par gigantisku naudas summu plūšanu mākslas tirgus
virzienā. Kopumā mākslas darbu iegāde var ļaut ne tikai
izcelties uz pārējo fona un gūt emocionālu gandarījumu, bet arī
diversificēt savus ieguldījumus. Milzīgas daudzmiljonu summas gan
patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par
vēl ierobežotāku skaitu mākslinieku mākslas darbu (tādējādi
ir deficīta sajūta). Šie rekordi minēto tirgu atspoguļo vien
daļēji. Proti, nav garantijas, ka stabili par pievilcīgām summām
tiks pārdoti arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.