Pandēmija daudzus procesus pasaulē padara arvien digitālākus. Turklāt dažos gadījumos robežas starp to, kas ir digitāls un kas – reāls, sāk kļūt pavisam slīdošas.

Pēdējā laikā globālā mērogā cilvēki galvu reibinošas summas gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un ne tikai par to. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens pavasara trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā digitālos unikālos žetonus (Non-Fungible Tokens jeb NFT). 

Pamatā tie paredz, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgu virtuālo veikumu. Faktiski tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Zīmīga lieta gan ir tā, ka NFT īpašumtiesības nenozīmē to, ka uz šo uzpirkto darbu pienākas arī autortiesības. 

Tonna zelta vai virtuāls video 

Sākotnēji izklausās sarežģīti. Visu krietni interesantāku gan padara tas, ka šajā tirgū summas nebūt vairs nav mazas. Marta pirmajā pusē atpazīstamākā digitālā mākslinieka Beeple virtuālajai kolāžai Everydays: The First 5000 Days piesaistīto žetonu jeb NFT izdevās pārdot par 69 miljoniem ASV dolāru. Solīšana par šo darbu sākās vien pie 100 ASV dolāriem! Salīdzinājumam – tonna zelta šobrīd maksātu aptuveni 55,5 miljonus ASV dolāru. 

Uz pārējo fona vēl var izcelt darījumu, kad nupat par 6,6 miljoniem ASV dolāru tika pārpārdota 10 sekunžu gara digitālā māksla, kas video formātā attēloja/interpretēja 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanu sacensību un to iznākumu (arī Beeple veikums). Šis pats darbs vien pirms četriem mēnešiem tika nopirkts par 67 tūkst. ASV dolāru. Tādējādi tā vērtības pieaugums ir mērāms ar gandrīz 10 tūkst. procentu. 

Ne vienmēr šādam produktam gan jābūt saistītam ar kaut ko līdzīgu mākslai, par kuru vienmēr var strīdēties, kas tā ir vai tomēr nav. Ja agrāk interese bija, piemēram, par fiziskām pastmarkām un kādu sportistu kartītēm, tad tagad kaut kas līdzīgs arī ir pārvietojies uz virtuālo pasauli, kur, piemēram, žetons jeb kods, kas apstiprina tiesības uz oriģinālo kolekcionējamo basketbolista Lebrona Džeimsa digitālo kartīti, kas viņu attēlo, triecot bumbu grozā no augšas, nupat tika pārdots par 208 tūkstošiem ASV dolāru. Februārī vien ASV NBA basketbolistu digitālās kartītes ar NFT palīdzību tirgotas 250 miljonu ASV dolāru apmērā, liecina pieejamā informācija. Piemēram, The Wall Street Journal izceļ kādu finanšu analītiķi Maiklu Leviju, kurš šādas kartītes pirms tam uzpircis 175 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Savukārt tagad to vērtība tiek lēsta vismaz 20 miljonu ASV dolāru apmērā. Turklāt M. Levijs norāda, ka savas šīs kartītes viņš šobrīd nemaz negrasās pārdot, jo cer uz vēl brangāku to vērtību pieaugumu.

Visu rakstu lasiet 6.aprīļa žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!