Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu. 

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Uzmanība uz ekonomiku atvēršanos

Naftas cenai palielināties likušas cerības par to, ka šī resursa pieprasījums ar piedāvājumu varētu "sabalansēties" ātrāk. 

Pirms laiciņa Krievija un Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija (OPEC), atbildot uz Covid-19 šoku, nolēma savu kopējo melnā zelta ieguvi mazināt par 10 miljoniem barelu vidēji dienā. Krievija šonedēļ norādījusi, ka patiesībā globālā apmērā šie samazinājumi jau ir bijuši krietni lielāki, kas šajā tirgū balansu ienesīšot ātrāk – jau jūnijā vai jūlijā. Pati Krievija rēķina, ka pasaules melnā zelta ieguve šobrīd ir samazinājusies par 14 līdz 15 miljoniem barelu dienā. Turklāt par naftas ieguves samazinājumu 3,5 līdz 4 miljonu barelu apmērā esot atbildīgas tādas ne-OPEC+ valstis kā Kanāda, Norvēģija un ASV. Jau ziņots, ka vieni no lielākajiem cietējiem pie tik zemām cenām ir tā saucamās slānekļa naftas apguvēji, kas galvenokārt bāzējas ASV.

Protams, tendences šajā jau tā nosacīti mierīgākos laikos visai svārstīgajā un neparedzamajā tirgū (naftas) pārskatāmā periodā var saglabāties haotiskas. Krievija izceļ, ka šā brīža globālais naftas ieguves pārpalikums esot septiņu līdz 12 miljonu barelu apmērā dienā. Tas joprojām ir milzīgs apmērs, ja ņem vērā, ka pasaulē pirms šīs pandēmijas vidēji dienā patērēja aptuveni 100 miljonus barelu naftas.

Neskatoties uz ievērojamo sākotnējo skepticismu, naftas cena gan atguvusies. Pasaules valstu tautsaimniecības sākušas vērties vaļā, kas var nozīmēt, ka dziļākais naftas pieprasījuma sabrukuma punkts jau ir aiz muguras.

Faktiski – pasaules pieprasījums pēc naftas atkal pieaug, bet piedāvājums – mazinās. Finanšu tirgiem patīk dzīvot nākotnē (jeb - dažādu aktīvu cenās dažādus scenārijus ievērtēt jau laicīgi), kas attiecīgi rada labus apstākļus melnā zelta cenu pieaugumam. Nafta ir tipisks riska aktīvs, kas atkarīgs no finanšu tirgus riska apetītes izmaiņām. Pēdējā laika optimisms, neskatoties uz ļoti vājiem ekonomiku datiem, vērojams arī, piemēram, akciju tirgū, kas savu uzmanību arī drīzāk pievērsis pēc-vīrusa ēras "atjaunošanas" darbiem un gigantiskajiem valdību stimuliem.

Vienlaikus daudz kas joprojām ir atkarīgs no globālās vīrusa gaitas. Vēl nesen šajā tirgū cenu sabrukumu palīdzēja raisīt OPEC un Krievijas (un vēl dažu naftas ieguvēju, kas nav minētā karteļa sastāvā) alianses sabrukums. Tomēr, naftas cenai uz pandēmijas fona faktiski atrodoties brīvajā kritienā, melnā zelta ieguves lielvaras vienojās par būtisku šī resursa ieguves aizturēšanu.

Zaudēto atspēlēs

Līdz ar pandēmijas izaicinājumiem spriests par to, vai pasaule jau varētu būt piedzīvojusi savu augstāko naftas patēriņa punktu. Proti, to, ka, pandēmijai mainot pasaules dzīvi, naftas pieprasījums pasaulē var arī vairs nekad nepārsniegt minētos 100 miljonus barelu dienā. Šādas hipotēzes aizstāvji teic, ka koronavīruss būs radījis paliekošas pārmaiņas – aktīvāku strādāšanu no mājām, samazinātus starptautiskos ceļojumus un pliekanāku tirdzniecību un patēriņu kā tādu. Pat pozitīvi uz šādām pārmaiņām mēģinājuši skatīties atsevišķi klimata aktīvisti, kas cer, ka šādā veidā pasaulē uz palikšanu tiks samazināti dažādi ar naftas patēriņu saistītie izmeši.

Šādas spekulācijas gan iedragājusi "Starptautiskās Enerģētikas aģentūra" (IEA). "Ja nebūs stingras valdības politikas, tad ilgstoša ekonomikas atveseļošanās un zemas naftas cenas, visticamāk, globālo naftas pieprasījumu aizvedīs tur, kur tas jau bija un tad – vēl tālāk. Uzvedības izmaiņas, reaģējot uz pandēmiju, patiešām ir manāmas. Tomēr ne visas no tām ir negatīvas attiecībā uz naftas izmantošanu. Cilvēki vairāk strādā no mājām, bet šajā pašā laikā, kad tie ceļo, visticamāk, atrodas automašīnās, nevis sabiedriskajā transportā. Videokonferences neatrisinās mūsu enerģijas un klimata problēmas. To var atrisināt vien laba valdības politika. Ja būs spēcīga ekonomikas atveseļošanās, ASV biznesa konsultanti, kas izmanto "Zoom", nekompensēs 150 miljonus jaunus Indijas un Āfrikas pilsētas iedzīvotājus, kas ceļos, strādās rūpnīcās un pirks produktus, ko ved kravas auto," teicis IEA vadītājs Fatihs Birols.

Viņš arī ieteica valdībām savas pandēmijas krīžu programmas izmantot, lai daļēji risinātu klimata pārmaiņas, piemēram, atvēlētu naudu zaļās enerģijas projektiem. IEA sagaida, ka šogad kopumā naftas patēriņš dienās sarukšot līdz 91 miljonam barelu. Savukārt pēc tam gan 2021. gadā, gan 2022. gada tas augšot.

Kopumā organizācija lēš, ka, izpaliekot būtiskām valdību programmām, naftas patēriņš pasaulē 105 miljonus barelu dienā sasniegs 2030. gadā. Pēc tam tas nākamos 10 gadus varētu stagnēt. Protams, ņemot vērā cilvēces tehnoloģisko progresu, fantazēt iespējams par visu un ilgtermiņa paredzējumi var izrādīties ļoti neprecīzi. Varbūt bildes ar naftas urbuma torņiem un naftas paraugi noputējušās mēģenēs nākamajām paaudzēm būs atrodami vien muzeju plauktos.

Dārgāki arī metāli

Pēdējās nedēļās vērojams arī vairāku citu izejvielu pieaugums. Piemēram, vara cena Londonas Metālu biržā kopš marta otrās puses palielinājusies par 16,5% līdz 5,37 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Tā attiecīgi par 13% un 6,2% pieaugusi niķelim un alumīnijam.

Ļoti strauji – par 50% - ASV preču biržā kopš marta vidus palielinājusies sudraba vērtība.

Šī metāla rūpnieciskais pieprasījums atbildīgs vairāk nekā par pusi no globālā sudraba patēriņa. Sudrabs labi vada elektrību, un tādējādi to intensīvi patērē, piemēram, pusvadītāju ražotāji, kas savukārt atkarīgi no Ķīnas pieprasījuma. Sudrabu plaši izmanto arī saules paneļu un dažādu citu iekārtu ražošanā. No vienas puses ekonomikas kritums liek domāt par būtiski mazāku šī metāla patēriņu. Šādas bažas sudraba vērtībai līdz marta vidum īsā laika posmā lika sarukt par 40%.

No otras – sudraba cenas straujais pieaugums liecina, ka tirgus dalībnieki šādu sākotnējo kritumu, iespējams, novērtēja kā pārspīlētu, un vismaz šobrīd uzmanību pievērš biznesu atvēršanās procesam un tādējādi ir gatavi raudzīties uz ilgtermiņu.