Šā gada pirmajā ceturksnī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopumā apmierināti 28 pieprasījumi par kopējo summu vairāk nekā 943 tūkst. eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes sniegtā informācija. Tas ir mazāk nekā šādā pašā periodā pērn, kad tika pārdalīti līdzekļi 33 pieprasījumiem un to kopējā summa bija 5,49 milj. eiro. Kopumā apstiprinātie līdzekļi šajā programmā šim gadam ir 43,55 milj. eiro, DB informēja Finanšu ministrijā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, budžeta programma Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir paredzēta, lai segtu budžetā izdevumus katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai gadījumos, ja netiek izpildītas līgumsaistības un no sadarbības partnera tiek iekasēts vai ieturēts līgumsods vai procentu maksājums par saistību neizpildi, kā arī citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem. Pašvaldībām līdzekļus piešķir neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem neparedzētajiem gadījumiem. Tomēr eksperti atzīst, ka ne vienmēr šie līdzekļi tiek piešķirti gadījumiem, kas patiesi atbilst noteikumos definētajam. Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase min, ka valdības normatīvos būtu precīzāk jādefinē, kādi tieši pasākumi var tikt finansēti no budžeta neparedzētiem gadījumiem.

«Pērn neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti līdzekļi turpat 67 milj. eiro apmērā, kas ir mazāk nekā simtā daļa (0,8%) no centrālās valdības budžeta izdevumiem. It kā nešķiet daudz, bet tomēr vairāk, nekā valdība tērēja, piemēram, vides aizsardzībai un teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai kopā,» DB norāda Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece. Viņa skaidro, ka visus izdevumus pilnībā saplānot nav iespējams ne ģimenes ietvaros, ne arī valstī kopumā, tāpēc ir svarīgi paredzēt rezerves līdzekļus negaidītu, ārkārtas situāciju risināšanai. Ja šādas situācijas rodas, tad atvēlētā nauda jātērē. «Piemēram, pērn lietavu un plūdu postījumi radīja neparedzētus zaudējumus lauksaimniekiem, kas saņēma kompensācijas no valsts. Tomēr nereti finansējums neparedzētiem gadījumiem tiek izlietots gluži paredzamiem mērķiem, ko iespējams laikus saplānot citās budžeta pozīcijās, un sākotnēji plānotais apjoms tiek pārtērēts. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem nav domāti ikdienas finanšu robu lāpīšanai vai, piemēram, politiķu popularitātes celšanai priekšvēlēšanu laikā,» stingri norāda A. Buceniece. 

Arī B. Traidase DB norādīja, ka pats princips ir pareizs – apdomīgs saimnieks domā ilgtermiņā un ieplāno rezervi. No vienas puses, šo funkciju veic budžeta likumā noteiktā fiskālā nodrošinājuma rezerve. Savukārt no otras puses, ik gadu budžetā tiek plānoti arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. 

Visu rakstu Nav domāti ikdienas ielāpiem lasiet trešdienas, 30.maija laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.