Šādu ainu rāda Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes darba rezultāts. Pēc Finanšu ministrijas datiem, 2020. gadā valsts budžetā paredzēti 8,4455 miljardu eiro lieli ieņēmumi, kas salīdzinājumā ar 2019. gada prognozētajiem 7,997 miljardiem eiro ir par 448 milj. eiro vairāk, savukārt pašvaldību budžetos plānoti 1,7532 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar 2019. gada prognozētajiem 1,6918 miljardiem eiro ir par 61 milj. eiro vairāk. Tajā pašā laikā 2020. gada budžetā tā dēvēto brīvo pieejamo līdzekļu nav, jo tie ir rezervēti ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem un tādējādi fiskālā telpa ir negatīva (mīnus 25 milj. eiro), ko rada Rīgas satiksmes iekļaušana valsts kopbudžeta deficītā. Diskusijas par valsts budžeta priekšlikumiem – nākamajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

Vienlaikus jāņem vērā, ka pat pie pieaugoša kopbudžeta nodokļu ieņēmumu prognozēm nav finansējuma, lai varētu segt visu institūciju papildus pieprasīto naudu pat prioritārajiem pasākumiem. Proti, pēc Finanšu ministrijas datiem, ministrijas un neatkarīgās iestādes jau uz 2020. gada budžetu papildus vēlas teju vai vienu miljardu (977 miljonus) eiro, savukārt 2021. gada budžetā – 1,84 miljardus eiro un 2022. gadā – jau 2,16 miljardus eiro. Pieprasījums pēc papildu līdzekļiem prioritārajiem pasākumiem saņemts no Veselības ministrijas, kura vēlas nākamgad papildu 279,4 milj. eiro, 2021. gadā – jau 445 milj. eiro un 2022. gadā – 606,8 milj. eiro. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija vēlas papildu 128,7 milj. eiro 2019. gadā un attiecīgi 185,4 milj. eiro 2021. un 218,8 milj. eiro 2022. gadā. Papildu finansējums prioritārajiem pasākumiem ar ikgadēju pieaugumu ir teju vai visām ministrijām, izņemot Ārlietu ministriju.

Jau tika ziņots, ka darba grupa Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova vadībā, pārskatot budžeta programmas, ir spējusi «atrast» 93,7 milj. eiro 2020. gadā. LDDK pozitīvi vērtē, ka, pārskatot valdības izdevumus 2020. gadam, iegūti papildu 93,7 miljoni eiro. Aptuveni pusi no rezervēm plānots izmantot fiskālās telpas paplašināšanai un kopējām valsts prioritātēm. Gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvji ir vienisprātis, ka valsts budžeta veidošanas ietvaros ir jāpārskata arī pašvaldību izdevumi un to efektivitāte. LDDK ieskatā, ir nepieciešama lielāka sociālo partneru iesaiste valsts budžeta veidošanā, izvērtējot arī darba devēju iesniegtos priekšlikumus. Līdz šim diskusijas par iespējamām budžeta pozīciju izmaiņām noritējušas tikai koalīcijas partneru starpā. Veidojot nākamā gada valsts budžetu, LDDK aicināja ievērot 2017. gadā pieņemto NTSP lēmumu līdz 2020. gadam saglabāt minimālo mēneša darba algu 430 eiro apmērā un uzsver, ka visām sarunām par minimālās mēneša algas paaugstināšanu ir jānotiek Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Visu rakstu lasiet 28. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.