Tādu ainu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes dalībniekiem demonstrēja Finanšu ministrija. Nodokļu ieņēmumi valsts budžetā 2019. gadā tiek lēsti 7,389 miljardu eiro apmērā, salīdzinājumā ar 7,026 miljardiem eiro 2018. gadā, savukārt pašvaldību budžetā plānotie ieņēmumi gan 2018. gadā, gan 2019. gadā ir identiski – 1,65 miljardu eiro apmērā. Jārēķinās, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju šogad pagaidu budžetā lēsti 1,739 miljardi eiro. Finanšu ministrs Jānis Reirs uzsvēra, ka 2019. gada budžets būtībā ir tehniskais budžets, kurā ir iestrādāts Saeimā nolemtais par papildu finansējuma piešķiršanu vēl pērnā gada nogalē, bet jaunās politikas iniciatīvas būs tikai 2020. gada valsts budžetā, pie kura izstrādes darbs sākšoties, tiklīdz Saeima būs akceptējusi šā gada budžetu. Vienlaikus valdību veidojošo partiju politiķiem būtībā būs jāatbild uz jautājumiem par to, kāpēc kādām konkrētām jomām papildu nauda netika atrasta vai arī piešķirtais finansējums nesedz vajadzības.

Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, 2019. un 2020. gadā sagaidāms ieņēmumu pieaugums no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājumiem, no pievienotās vērtības nodokļa un arī akcīzes nodokļa, savukārt abos ienākuma nodokļos par būtiskiem ieņēmumu pieaugumiem nevarot runāt. Proti, 2018. gadā ieviestās nodokļu reformas rezultātā uzņēmumu ienākuma nodokli maksās tikai tajos gadījumos, kad tiks sadalītas dividendes vai arī uzņēmums būs veicis maksājumus, kas tiek pielīdzināti dividenžu izmaksai, savukārt visos pārējos šo nodokli nemaksās. Turklāt pērn šis nodoklis vēl līdz 1. jūlijam tika maksāts avansā, bet 2019. gadā vairs šāda maksājuma nav, turklāt šogad jārēķinās, ka pērn avansā samaksātā šī nodokļa daļa būs jāatdod atpakaļ to maksātājiem, kuri nesadala peļņu dividendēs. 

Minētā iemesla dēļ arī šī nodokļa ieņēmumi tiek lēsti ap 200 milj. eiro, taču jau gadu vēlāk tie varētu būt ap 350 milj. eiro. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļu ieņēmumi pērn un šogad tiek lēsti kā teju vai identiski. Iemesls šādai situācijai ir meklējams diferencētā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielināšanā līdz 230 eiro (pērn 200 eiro) gan par pašu nodokļa maksātāju, gan viņa apgādībā esošajām personām. Uz šī nodokļa ieņēmumiem ietekmi atstāj arī pensionāriem noteiktais neapliekamais minimums. Paredzēts, ka neapliekamā minimuma apmērs palielināsies līdz 250 eiro – 2020. gadā.

Visu rakstu Budžetā maz manevra iespēju lasiet 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.