Finanšu ministrija par pamatu budžeta izstrādei pieņēma pērnā gada septembra IKP izaugsmes prognozi – 5,1%. Budžetu saplānoja ar 1,2 miljardu eiro lielu deficītu, paredzot, ka vidējā inflācija gadā nepārsniegs 1,2%. Latvijas Banka pērn decembrī IKP izaugsmes prognozi 2021. gadam koriģēja līdz 2,8%. Jau šogad Ekonomikas ministrija nāca klajā ar optimistisku paziņojumu, ka 2021. gadā IKP izaugsme varētu sasniegt 3,7%, ja vien ar vakcinēšanu Latvijā un pasaulē viss noritēs labi. 

IKP izaugsme, kas ļauj sapņot 

Faktiski septembra IKP prognoze deva iespēju Finanšu ministrijai, virzot budžeta plānu, operēt ar 2019. gadam tuviem skaitļiem, jo 2020. gadā jau bija reģistrēts aptuveni 4,7% liels IKP sarukums. Praktiski, 2020. gada IKP palielinot par 5,1%, iznāk, ka 2021. gada budžets absolūtajos skaitļos no 2019. gada atšķiras vien par desmitiem miljonu, nevis simtiem miljonu vai pusmiljardu. Arī pie šādas plānošanas valsts izdevumi tika paredzēti lielāki, jau iepriekš plānojot 1,2 miljardus lielu budžeta deficītu pie zemas inflācijas un minimālās algas palielināšanas, kas rezultātā nes lielāku darbaspēka nodokļu slogu uzņēmējdarbībai. 

Labumi, kas tiek minēti, sabiedrībai ir tieši minimālās algas celšana, kas paredz algu indeksāciju visā valsts aparātā, sākot no ministriem. Jāpiebilst, ka ministriem algas uz laiku nepielika. Pirmsskolas, skolu un augstskolu pedagogiem piešķir aptuveni 40,5 miljonus eiro algu palielināšanai, tomēr pēc minimālās algas celšanas un reālā pielikuma pirms nodokļu nomaksas konkrētam pedagogam vēl ir jautājums, vai algas palielinājums pēc nodokļu nomaksas būtu saucams par būtisku. Vēl algas palielinās mediķiem, paredzot 183 miljonus eiro visam pasākumam. Ir izpildītas arī Satversmes tiesas prasības par atbalstu trūcīgajiem un teorētiski domāts par citām sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām. Kā redzams no 2021. gada budžeta, sabiedrības jaunieguvums no tā svārstās ap 500 miljoniem eiro, kas ir nepilni 2% no IKP jeb 5% no kopējiem budžeta ieņēmumiem 2019. gadā, turklāt ir vairāki mehānismi, kā šo naudu no iedzīvotājiem paņemt atpakaļ ar uzviju. Nediskutējot par 1,2 miljardus lielo budžeta deficītu, ir redzams, ka pats plāns labi strādā, ja vien Latvijas IKP pieaug par 5,1%, bet citādi tas jau sākotnēji izskatījās sapņains.

Visu rakstu lasiet 12.janvāra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!