Fiskālā ilgtspēja apzīmē valdības spēju turpinot nākotnē pašreizējo ieņēmumu un izdevumu politiku pildīt izdevumu un finansiālās saistības, vienlaikus neradot nekontrolējamu valsts parāda pieaugumu.

Šogad izstrādātajā Fiskālās ilgtspējas ziņojumā, kurā Fiskālās disciplīnas padome kopā ar ekspertiem no Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta analizējusi iespējamo Latvijas ekonomikas attīstību periodā no 2017. līdz 2037. gadam, padome norāda, ka pat nepārsniedzot 60% no IKP slieksni, augsts valsts parāda līmenis apdraud fiskālo ilgtspēju. Lai gan zemas procentu likmes ir palīdzējušas samazināt procentu izdevumus, deficīta budžeta prakses noturība neliecina par atbildīgu fiskālo politiku un ir pretrunā ar Fiskālās disciplīnas likuma principiem, kas paredz ekonomiskajā ciklā līdzsvarotu budžetu.

Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais skaidro «Lai gan šobrīd tiek piedzīvotā ekonomiskā izaugsme, tai ir ciklisks raksturs, kas nozīmē, ka izaugsmes posmam var sekot ekonomikas lejupslīde vai pat krīzes. Apzinoties šo cikliskumu, ekonomikas izaugsmes periodos jācenšas izvairīties no budžeta deficīta, lai veiksmīgāk aizvadītu periodus, kad tiek piedzīvoti pēkšņi ekonomikas satricinājumi vai lejupslīde.»

Padome norāda, ka, lai gan šī brīža budžeta deficīts un valsts parāds iekļaujas Māstrihtas līgumā un Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajās normās, nedrīkst zaudēt piesardzību, jo Latvijas tautsaimniecība ir neliela un atvērta, kas ir jutīga pret pēkšņiem ekonomiskiem satricinājumiem.

Ekonomikas institūta eksperte Sandra Jēkabsone norāda «Latvijas gadījumā lielākie fiskālās ilgtspējas draudi ir saistīti ar demogrāfisko situāciju, kā arī salīdzinoši zemo produktivitāti un vājo investīciju dinamiku, kas var negatīvi ietekmēt potenciālo IKP. Turklāt jāpiezīmē, ka, pieaugot labklājības līmenim, palielināsies arī cilvēku prasības pret veselības aprūpi un sociālo aizsardzību, tātad šīm jomām būs nepieciešami lielāki izdevumi.»

Fiskālās ilgtspējas ziņojumā aprēķini tika veikti, balstoties uz pieņēmumu, ka veselības un sociālās aizsardzības izdevumu līmenis pakāpeniski tuvosies ES vidējam rādītājam. Aprēķini liecina, ka konverģences ātrums var izraisīt vispārējās valdības budžeta bilances pasliktināšanos un valsts parāda pieaugumu.