Fokusā ES projekti un izglītība

Budžets
2018. gada 27. februāris 09:25

Latvijas lielo pašvaldību plānotajos šā gada budžetos starp ieņēmumiem un izdevumiem veidojas plaisa, kuras aizpildīšanai līdzekļi tiek meklēti finanšu atlikumos un aizņēmumos

Deviņas Latvijas lielākās pilsētas pagājušajā gadā ir apstiprinājušas šā gada plānotos budžeta ieņēmumus un izdevumus. Lielākoties pašvaldību ieņēmumi pārsniedz izdevumus, vienīgais, kas ir atšķirīgs, – summas. Tomēr gada sākumā, veicot grozījumus, piemēram, Liepājas pašvaldība ir panākusi sabalansētu budžetu, kurā izdevumi un ienākumi ir 102,66 milj. eiro, bet tai skaitā vairāk nekā septiņi miljoni eiro ir atlikums uz gada sākumu, bet vairāk nekā deviņi miljoni eiro tiks aizņemti, DB norādīja Liepājas pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītāja Evija Kalveniece. «Tikko veicām budžeta grozījumus, kad bija zināms, cik liels ir finanšu atlikums uz gada sākumu. Likumā noteikts, ka pašvaldību budžetam ir jābūt sabalansētam. Sedzam ar aizņēmumiem un atlikumu uz gada sākumu. Tie arī ir reālie sabalansētie ieņēmumi un izdevumi,» skaidro E. Kalveniece.

Liepājā lielākā līdzekļu daļa atvēlēta dažādiem pilsētas infrastruktūras uzlabošanas darbiem, piemēram, ielu rekonstrukcijai, sporta būvju celtniecībai. 

Otrajai lielākajai pilsētai pēc iedzīvotāju skaita Latvijā Daugavpilij šogad ir pēdējo gadu lielākais budžets. Šī gada pašvaldības kopbudžeta ieņēmumu apjoms ir lielāks par 4,97 milj. eiro jeb par 5,55% nekā 2017. gadā, norāda pašvaldībā. Tomēr pamatbudžeta izdevumi ir plānoti 111,23 milj. eiro apmērā, bet ieņēmumi – 91,92 milj. eiro. Līdz ar to vairāk nekā 19 milj. eiro lielo starpību iecerēts segt no līdzekļu atlikuma un kredītlīdzekļiem. Kopumā speciālā budžeta ieņēmumi šogad plānoti 2,49 milj. eiro, bet izdevumi – 2,57 milj. eiro apmērā. No budžeta kopīgajiem izdevumiem izglītībai ir paredzēti 46%, ekonomiskajai darbībai – 17%, sociālajai aizsardzībai – 10%, atpūtai, kultūrai un sportam – 7%, vispārējiem vadības dienestiem – 6%, sabiedrības kārtībai un drošībai – 2%, vides aizsardzībai – 2% un veselībai – 1%. Pašvaldības budžeta prioritātes šogad būs nodrošināt pašvaldības pakalpojumu sniegšanu un pašvaldības budžeta iestāžu darbību, Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstīto projektu realizāciju un dalību Latvijas simtgades pasākumos. 

Jūrmalas pilsētas konsolidētais budžets 2018. gadam apstiprināts 95,79 milj. eiro apmērā. Šī budžeta ieņēmumu daļa pret 2017. gada budžeta ieņēmumu daļas gaidāmo izpildi pieaugs par 4,6 milj. eiro un sasniegs 81,38 milj. eiro. Kārtējā gada izdevumu daļa plānota 90,41 milj. eiro. «Jūrmalas 2018. gada budžetu esam veidojuši tā, lai turpinātu iepriekšējos gados uzsāktos pilsētas attīstības darbus un īstenotu Eiropas Savienības fondu apguvi. Jūrmala ir viena no retajām pašvaldībām, kurā vērojams deklarēto iedzīvotāju skaita pieaugums,» norāda Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. 

Plašāk lasiet rakstā Fokusā ES projekti un izglītība otrdienas, 27. februāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.