Tāda ir Latvijas nostāja, runājot par priekšlikumiem kohēzijas politikai pēc 2020. gada, norāda Finanšu ministrija (FM). Šā gada maijā Eiropas Komisija publicēja regulu priekšlikumu nākamajai Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmai. Savukārt jūlijā tika publicēti arī regulu priekšlikumi kohēzijas politikai pēc 2020. gada. FM atzīmē, ka kopumā Latvija augstu novērtē Eiropas Komisijas ieguldīto darbu un laicīgo regulu priekšlikumu sagatavošanu. Tomēr Eiropas Komisijas piedāvājums ir pamats diskusijām, un noteikti ir aspekti, kurus iespējams pilnveidot. Ir arī nepieciešams izšķirt divas lietas: regulējuma normas, kas nosaka atbalsta tvērumu, un ieviešanas principus un priekšlikumu par finansējuma apjomu kohēzijas politikai un konkrētām dalībvalstīm. ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro saistību apropriācijās, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzības novēršanai. Līdzekļi joprojām galvenokārt tiks iedalīti tiem reģioniem, kas no pārējās ES atpalikuši visvairāk. Tajā pašā laikā kohēzijas politika joprojām nodrošinās tiešo saikni starp ES un tās reģioniem un pilsētām. Nevar neminēt, ka sarunas par nākamo daudzgades budžetu nebūs vieglas. Naudas ir mazāk, ņemot vērā Lielbritānijas, kas bija viena no lielāko iemaksu veicējām, izstāšanos no ES. Tomēr vajadzību apmēri nav mazinājušies. Visticamāk, ka daļa valstu, kuru ekonomika ir augusi straujāk, piedzīvos finansējuma griezienu. Mazāks atbalsts projektu realizācijai, iespējams, varētu sagaidīt arī Lietuvu un Igauniju.

Modernizēt politiku

Eiropas Komisija ierosina nākamajā ES ilgtermiņa budžetā, kas aptver 2021.–2027. gada periodu, modernizēt kohēzijas politiku, kas ir ES galvenā investīciju politika. Reģionālās politikas komisāre Korina Krecu norāda: «Mūsu izstrādātā kohēzijas politika pievēršas visiem reģioniem un nevienu neatstāj novārtā. Esam to padarījuši elastīgāku, lai pielāgotu jaunām prioritātēm un labāk aizsargātu mūsu iedzīvotājus. Esam arī vienkāršojuši noteikumus, atvieglojot piekļuvi finansējumam.» Viņa arī atzīmē, ka kohēzijas politika ir jāveido fleksiblāka un jau tagad valstīm ir jāsāk darbs pie nākotnes programmām. Uzsvars ir jāliek uz digitalizāciju un viedo ekonomiku. Par nodarbinātību, izaugsmi, investīcijām un konkurētspēju atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens bilst, ka nākamajos desmit gados kohēzijas politika reģioniem palīdzēs modernizēt rūpniecības nozares un investēt inovācijā, kā arī pāriet uz aprites ekonomiku ar mazām oglekļa emisijām. Eiropas Reģionu komitejas prezidents Karls Haincs-Lamberts ikgadējā pasākumā European Week of regions and cities atzīmē, ka būs jādiskutē par naudas samazinājumu un jāpierāda, cik kohēzijas politika ir svarīga Eiropas reģioniem un pilsētām. «Ja mums nav kohēzijas politikas, nav arī ES, jo visas pašvaldības kopā veido ES un ir svarīga tās sastāvdaļa. Tāpēc ir jādomā par iedzīvotājiem - ja viņus atstāj novārtā, viņi kļūst par Eiropas skeptiķiem. Kohēzija ir savā ziņā Eiropas DNS.» Līdz šim tiek runāts, ka kohēzijas politikas samazinājums pēc 2020. gada varētu būt aptuveni 10% apmērā. K. Haincs-Lamberts uzsver, ka šāds priekšlikums ir noraidāms, jo tas nozīmē, ka tiks vājinātas arī pilsētas un pašvaldības, jo ar Kohēzijas fonda palīdzību pašvaldības var ātrāk realizēt projektus, tādējādi nemazinot pilsētu attīstības tempus. Attiecīgi, ja finansējums samazināsies, arī tempi saruks. K. Haincs-Lamberts nenoliedz, ka ir Eiropas valstis, kas nevēlas vairs tik daudz ieguldīt Eiropas budžetā, bet vaino Eiropu vājumā. Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents Antonio Tadžāni norāda, ka ir jāatgriežas pie politikas, jo pieaug cilvēku neiecietība pret politisko vājumu, kas ir viena no problēmas saknēm. Svarīgi ir pieņemt lēmumu par Eiropas daudzgadu budžetu vēl pirms Eiropas Padomes vēlēšanām, kas notiks 2019. gadā. Budžetam ir jābūt ambiciozam, jo nevar tikai naudu bīdīt šurpu turpu. Viņš arī piebilst, ka kohēzijas politikas budžetu nevar samazināt, jo tas ļauj visiem nonākt vienlīdzīgākā situācijā.

Visu rakstu Grieziens būs, jautājums – cik bieza šķēle  lasiet pirmdienas, 22.oktobra laikrakstā Dienas Bizness!Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.