Prioritārajiem pasākumiem 2020. gadā pieejamā fiskālā telpa ir 192,4 milj. eiro, savukārt zemāka IKP pieauguma dēļ (2,8%, nevis ap 3,5%, kā sākotnēji cerēts) budžeta pārdalei secen aizgājuši aptuveni 200 milj. eiro.

Tāda aina atklājās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka 2020. gada budžets būs lielākais Latvijas pastāvēšanas vēsturē, taču arī tas nespēs apmierināt visas vajadzības 100% apmērā, tomēr nevienam nekas nav samazināts. «Starp valdību veidojošajām partijām ir panākta vienošanās, ka nevienai iedzīvotāju grupai ar 2020. gadu netiek paaugstināti nodokļi, turklāt mazāko algu saņēmēji jau no 1. janvāra varēs sajust diferencētā neapliekamā minimuma palielinājumu,» uzsvēra K. Kariņš. Proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētais neapliekamais minimums būs 300 eiro mēnesī, kaut arī sākotnēji bija plānots to palielināt līdz 250 eiro pašreizējo 230 eiro vietā.

«Izgaisušie» simti miljoni

Finanšu ministrs Jānis Reirs atzina, ka nākamā gada valsts budžeta projekts ir sagatavots ar IKP pieauguma prognozi 2,8%. Vienlaikus viņam esot diskomforta sajūta, jo līdz šim Finanšu ministrijas IKP prognoze vienmēr tikusi kritizēta kā pārāk pesimistiska, jo citi prognozējuši straujāku Latvijas izaugsmi, taču šogad pēdējā pusotra mēneša laikā starptautiskās institūcijas ir samazinājušas IKP pieauguma tempu ne tikai visai Eiropai, bet arī visai pasaulei, un tādējādi ministrijas prognoze esot teju vai visoptimistiskākā. Finanšu ministrs atzina, ka iepriekš, plānojot budžetu, IKP pieaugums tika vērtēts ap 4%, 2020. gada budžeta izveide sākotnēji tika balstīta uz IKP pieaugumu 3,5%, bet 2,8% rādītājs nozīmē, ka budžetā nācās neieskaitīt aptuveni 200 milj. eiro, kas arī radījis atšķirību starp sākotnējo un pašreizējo ciparu.

Visvairāk – pensijām

Premjers uzsvēra, ka 2020. gadā vislielākais pieaugums paredzēts pensiju indeksācijai vairāk nekā 200 milj. eiro apmērā. Lieli papildu līdzekļi – 50 milj. eiro – atvēlēti veselības aprūpei – mediķu algām, pedagogu algām – 23 milj. eiro, zinātnei – 8 milj. eiro, kā arī administratīvi teritoriālajai reformai. J. Reirs piebilda, ka paredzēta garantētā minimālā ienākuma paaugstināšana un šajā virzienā solis tiks sperts 2020. gadā, bet pakāpeniski šis minimums pieaugs līdz 99 eiro mēnesī.

Solījumu turēs

K. Kariņš atgādināja, ka, gatavojot 2020. gada budžetu, pirmo reizi ir atdalīta nodokļu politika no nodokļu ieņēmumiem, jo iepriekš bieži vien kādam sabiedrībai nepieciešamam pasākumam trūkstošā nauda iegūta, paaugstinot kāda nodokļa likmi vai tādu ieviešot.

Visu rakstu lasiet 30. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.