Lielbritānijā viena un divu pensu monētu izlaišana apgrozībā pērn un aizpērn ir sarukusi apmēram uz pusi, liecina Karaliskās naudas kaltuves gadskārtējais ziņojums. Britu kritiskās pārdomas par savu sīknaudu iekļaujas visas Eiropas un globālajā diskusijā, kur arguments pret «kapeiciņām» ir to augstās izmaksas iepretī nelielajai ekonomiskajai atdevei.

Tā ASV viena penija monētu ražošana to aprites uzturēšanai 2017. gadā ir radījusi 69 miljonus dolāru lielus zaudējumus, ziņo valsts naudas kaltuve. Proti, viena penija materiālu, ražošanas un loģistikas izmaksas par šādu summu pārsniedza to monetāro vērtību. Šī attiecība dziļi mīnusos ir jau pēdējos desmit gadus ar strauju tendenci virzīties lejup kopš 2015. gada, kas skaidrojams ar cinka un vara cenu kāpumu.

Vismazākie nomināli no apgrozības pasaulē ir izņemti jau virknē valstu (DB 31.01.), un spiediens uz to palielinās līdz ar digitālo maksājumu izplatību.

Diskusijas par sīkāko nominālu jēdzīgumu Apvienotajā Karalistē šogad uzvirmoja pēc britu Finanšu ministrijas pasūtītā pētījuma par digitālajiem un skaidrās naudas maksājumiem. Apkopotie dati liecina, ka reālu ekonomisko funkciju sešas no katrām desmit mazo pensu monētām pirms to izkrišanas no aprites pilda tikai vienu reizi. Pēc tam tās nogulstas krājkases «cūciņās», aiz dīvāniem, grīdas šķirbās u.tml. Vienvārdsakot, pēc Karaliskās naudas kaltuves viena un divu pensu monētām to eksistences laikā lielāka varbūtība ir līdz ar saimnieka biksēm nokļūt veļasmašīnā, nekā veikala kasē.

Tāpat kā ikvienā valstī, kur risinās diskusijas par mazākās sīknaudas lietderību, arī Latvijas patērētāju bažas ir, ka līdz ar to izņemšanu no aprites tirgotāji cenas noapaļos uz augšu, DB komentē Latvijas Bankas (LB) valdes loceklis, Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms. Anglijas Centrālā banka savā blogu vietnē Bank Underground tomēr vērtē, ka tas tā nav.

Visu rakstu Diskusija par sīknaudu turpinās lasiet otrdienas, 4.septembra laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.