Kolīziju saistībā ar juridiski neesošā nākamā gada valsts budžeta tēriņiem nebūtu, ja esošā valdība būtu jaunajai 13. Saeimai iesniegusi 2019. gada valsts budžeta projektu un ar to saistīto likumu grozījumu paketi. Daļa aptaujāto šādu iespēju nepieļauj, citi redz izeju no pretrunīgās situācijas.

Saeimas Budžeta un un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns norādīja uz paradoksālo situāciju, proti, Latvijā ir rīcībspējīga valdība, kas jau ir sagatavojusi un iesniegusi parlamentā 2019. gada valsts budžeta ietvaru, bet nav iesniegusi jaunajai 13.Saeimai valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi, aizbildinoties ar to, ka šis darbiņš ir jaunās valdības kompetencē. «Tas ir neatbilstoši Satversmei,» tā P. Leiškalns. 

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Tā kā ar jaunās valdības izveidi ir lielas grūtības, jo jaunievēlētie politiskie spēki nespēj uzbūvēt «tiltus» pār iepriekš izraktiem «grāvjiem» un pat «bezdibeņiem», tad jauno 2019. gadu valstij vajadzēja sākt ar tā dēvēto tehnisko budžetu – mēnesī tēriņiem nepārsniedzot 1/12 daļu no šā gada budžeta, kas neapšaubāmi radītu veselu virkni kolīziju. Šobrīd situācija ir nedaudz labāka, un līdz jaunā budžeta pieņemšanai izdevumi balstīsies 2019.gada fiskālajā rāmī, un finanšu ministram ir dotas tiesības ar īpašu rīkojumu piešķirt finansējumu, lai risinātu atlīdzības jautājumu problēmu tiesnešiem, prokuroriem, virsstundu darbu mediķiem, neatliekamās palīdzības darbiniekiem, pedagogiem. Lai arī 2018. gada situācija, kāda izveidojusies pēc 13. Saeimas vēlēšanām, ir kaut kas nepieredzēts Latvijā, tomēr šis fakts arī kalpo par iemeslu tam, ka būtu nepieciešams izstrādāt precīzu normatīvo bāzi, kādas pašlaik nav vai arī tā ir plaši interpretējama par to, kam un ko vajadzētu darīt situācijā, kad sākas jauns gads, bet politiķu vienošanās iespēja kopīgas valdības izveidē ir problemātiska.

«Ir labi, ka vairākām kategorijām neziņa un nedrošība par nākamā gada atalgojumu ir novērsta, tomēr esošais modelis neparedz vairāku sabiedrībai būtisku jautājumu risināšanu, no kuriem fiskāli ietilpīgākais ir apsolītais mediķu atalgojuma pieaugums par 20%, kam ir nepieciešami 87 miljoni eiro,» skaidro P. Leiškalns. Viņaprāt, šos jautājumus varēja un vajadzēja risināt esošajai valdībai, kas šajā gadījumā nav vadījusies pēc Satversmes 66.panta 1.daļas nosacījumiem, bet gan pēc tiesību aktu hierarhijā zemāk stāvošā likuma par budžetu un finanšu vadību nosacījumiem. «Līdz ar to saistībā ar 2019. gada valsts budžetu faktiski ir pārkāpta Satversme,» uzsver P. Leiškalns. Viņaprāt, 2019. gada valsts budžeta projekts uz Saeimu bija jāatnes pašreizējai valdībai,» uzskata P. Leiškalns. Viņš norāda uz Satversmes 66. pantā noteikto, ka Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru kabinets. «Un Satversme neparedz, ka vēlēšanu gadā varētu rīkoties citādi. Līdz ar to likumā par budžetu un finanšu vadību ietvertais nosacījums, ka Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību, nav savietojams ar Satversmes 66.pantu un reāli varētu pastāvēt tikai tad, ja budžeta gads sākas aprīlī, nevis janvārī,» savu sacīto pamato P. Leiškalns.

Visu rakstu Valsts budžeta neiesniegšanā saredz Satversmes pārkāpumu lasiet ceturtdienas, 13.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski! 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.