Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijā divas reizes gadā – līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim. 

Datus izmanto, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3 %, un valdības parāda attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60 %.

rezultāti. Ar budžeta pārpalikumu pērno gadu noslēdza vien Sociālās apdrošināšanas fonds, bet centrālajā valdībā un pašvaldībās izdevumi pārsniedza ieņēmumus.

Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2017. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 221,7 milj. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas 2010 metodoloģijai ir par 90,6 milj. eiro jeb 0,3 procentpunktiem no IKP mazāks.

Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu:

- korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 164,9 milj. eiro jeb 0,6 % no IKP;

- korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 136,9 milj. eiro jeb 0,5 % no IKP;

- Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija (Rīgas domes dati) – 25,1 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;

- korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) – 18,1 milj. eiro jeb

0,1 % no IKP;

- nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 17,9 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžetu:

- kompensācija Latvenergo par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu saistību samazināšanu (Finanšu ministrijas dati) – 140,0 milj. eiro jeb 0,5 % no IKP;

- korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 90,8 milj. eiro jeb 0,3 % no IKP;

- korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 21,9 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;

- korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) – 13,5 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;

- ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija (Valsts kases dati) – 4,1 milj. eiro jeb 0,02 % no IKP.

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, palielinājās par 0,7 mljrd. eiro jeb 6,8 % un sasniedza 10,8 mljrd. eiro.

2018. gada aprīļa notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.