To liecina a/s BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem. «Lai arī kopējais valstu skaits, kuros ir ieviests akcīzes nodoklis dzērieniem atkarībā no tajos esoša cukura daudzuma, nav ļoti kupls, var secināt, ka to pulks augs,» pētījuma datus vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka šim nodoklim ir divi būtiski balsti – cilvēku veselība un papildu ieņēmumi valsts kasē. «Lielajās valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju, šī cukura akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki par tām valstīm, kurās ir neliels iedzīvotāju daudzums. Turklāt jāņem vērā vēl kāda nianse – kontrole par to, vai par attiecīgajiem dzērieniem (tajos esošo cukura daudzumu) ir samaksāts atbilstošs nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, ir salīdzinoši vieglāk kontrolēt šī nodokļa adekvātu iekasēšanu tādā ģeogrāfiski nošķirtā valstī, kāda ir Lielbritānija ar sava veida izņēmumu – Ziemeļīriju, savukārt daudz grūtāk to ir nodrošināt ES dalībvalstij, kur valstu robežas faktiski ir iezīmētas kartē, bet realitātē neeksistē. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums,» uz vaicājumu, vai pēc kāda brīža akcīzes nodoklis par cukurotām limonādēm netiks regulēts jau no Eiropas direktīvas vai regulas, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka akcīzes nodokļi bija un ir sava veida attiecīgo preču patēriņa regulētāji. «Šāda nodokļa ieviešanas pamats ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kurā minēts, ka cukura diabēts izraisa būtiskus zaudējumus valstu IKP gan tieši, gan netieši, jo, iegūstot cukura diabētu, cilvēkiem samazinās darba spējas, kā arī valstij ir papildu ārstniecības izmaksas. Līdz ar to PVO iesaka valstīm rīkoties un piemin cukuroto dzērienu nodokli kā vienu risinājumu šai problēmai,» stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši tāpēc ir vēlme ar nodokļa palīdzību samazināt cukuroto dzērienu patēriņu un līdz ar to samazināt ar dzērienu izraisīto veselības problēmu saistītās izmaksas, kā arī papildus iegūt nodokļu ieņēmumus, kurus valsts varētu novirzīt veselības aprūpei vai citiem mērķiem.

Celmlauzis Norvēģija

Pētījums rāda, ka Norvēģijā akcīzes nodoklis dzērieniem ar cukuru jau darbojas kopš 1924. gada. Norvēģijā cukurotajiem dzērieniem tiek piemērota fiksēta likme par katru litru, balstoties uz to, kādā kategorijā dzēriens ietilpst, turklāt nodoklis tiek uzlikts ne tikai tiem dzērieniem, kuru sastāvā ir tikai cukurs, bet arī tādiem, kuru sastāvā ir arī mākslīgie saldinātāji. Nodokļa likmes ir 4,82 norvēģu kronas (apmēram 0,5 eiro) par litru bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukuru vai mākslīgajiem saldinātājiem, 29,34 norvēģu kronas (apmēram 3 eiro ) par litru koncentrātam (sīrupam), 1,73 norvēģu kronas (apmēram 0,18 eiro) par litru sulām un sīrupiem, kas ražoti no augļiem, ogām un dārzeņiem bez pievienotā cukura, un 10,47 norvēģu kronas (apmēram 1 eiro) par litru koncentrātiem, kas ražoti no augļiem, ogām un dārzeņiem, bet nesatur pievienoto cukuru. J. Zelmenis norāda, ka arī 1918.–1940. gada Latvijas nodokļu sistēmā ir atrodams cukura akcīzes nodokļa aizmetnis. «Šodien šķiet dīvaini, ka tā laika Latvijā ar akcīzes nodokli (2,50 Ls/kg) aplika raugu, sērkociņus (0,01 Ls/paciņa), kā arī augļu un ogu sulas, tomēr tam ir izskaidrojums. Latvijas turīgākie cilvēki pirka alkoholu veikalā (tas bija aplikts ar attiecīgu akcīzes nodokli), bet nabadzīgākie cilvēki alu, šņabi brūvēja, izmantojot raugu, un tas tika pielīdzināts šodienas izpratnē kā spirta ekvivalents,» skaidro J. Zelmenis. Viņam interesanta ir tobrīd eksotiskās šokolādes un tējas aplikšana ar akcīzes nodokli. «Šos importētos produktus patērēja tā laika sabiedrības krējums, savukārt vairākums iedzīvotāju lietoja Latvijā audzētās ķimeņu, kumelīšu, liepziedu un citas augu valsts tējas,» norāda J. Zelmenis.

Visu rakstu lasiet 5. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.