Veselības ministrijas (VM)
piedāvājums veikt izmaiņas Veselības finansēšanas likumā liek kompleksi
paskatīties uz nodokļu sistēmu un mudina valdību ieviest izmaiņas
nodokļos ātrāk par 2021.gadu, otrdien valdības sēdē atzina Ministru
prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Uzklausot VM ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām Veselības
finansēšanas likumā, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja uz
problēmu, ka patlaban veselības sistēmu uztur aptuveni 600 000 vispārējā
nodokļu režīmā strādājošie, lai gan nodarbināto valstī kopumā ir
aptuveni miljons. Pēc finanšu ministra domām situāciju varētu risināt,
ja tiktu samazināts nodokļu režīmu skaits - tādu patlaban ir septiņi.
Veselības ministre Ilze Viņķele (A/P!) piekrita, ka VM izstrādātais
piedāvājums veselības finansēšanas maiņai skar «plašāku lauku», ne tikai
medicīnas nozari. Arī Viņķele uzskata, ka būtu jārevidē patlaban
Latvijā spēkā esošie septiņi nodokļu maksāšanas režīmi.
Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) aicināja
ministrus sākt domāt par tādu nodokļu režīmu, kas mudinātu maksāt
nodokļus. «Ja ir kāda nodokļu likme, kas nemudina maksāt nodokļus, tad
tā ir jālikvidē,» uzsvēra iekšlietu ministrs.
Arī Kariņš, noklausījies ministru pausto, atzina, ka dažādie nodokļu
maksāšanas režīmi nav ilgtermiņā labvēlīgi pašiem nodokļu maksātājiem,
jo tādējādi šīs personas neapdrošina savu nākotni.
«Būtu bezatbildīgi VM piedāvājumu skatīt, nemainot sistēmu kopumā.
Tāpēc mums būs jāizšķiras par nodokļu sistēmas izmaiņām. Iespējams, tas
būtu pat jādara ātrāk par 2021.gadu. Bet, ja vēlamies kaut ko mainīt,
lēmumiem jābūt tālredzīgiem,» uzsvēra Ministru prezidents.
Kariņš atzina, ka nodokļu sistēmai būtu jābūt taisnīgai un
vienlīdzīgai, bet nekādā gadījumā nevar pieļaut nodokļu sistēmas
pasliktināšanos.
«Mūsu valdība veiks teritoriālo reformu, kas skar arī skolu sistēmu,
veselības aprūpi un nodokļus. Šodien nekādus lēmumus nepieņemam, bet
publiski atklājam debates par izmaiņām nodokļos,» sacīja Kariņš.
Šīs diskusijas raisījās pēc tam, kad veselības ministre piedāvāja
jaunu risinājumu valsts obligātajai apdrošināšanai. Tas paredzētu šai
apdrošināšanai pakļaut visus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto
iemaksu veicējus, par vienu procentpunktu palielinot sociālās iemaksas
arī tiem darba ņēmējiem, par kuriem šīs iemaksas netiek veiktas
vispārējā režīmā, kā arī mikrouzņēmuma darbiniekiem.
No 2018.gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme
tika paaugstināta par vienu procentpunktu, šos ieņēmumus novirzot
veselības aprūpes nozares finansēšanai. Tomēr, kā iepriekš skaidroja
Viņķele, tas patlaban nav attiecināts uz visiem legālās nodarbinātības
veidiem, tostarp mikrouzņēmuma režīmā strādājošajiem, patenta maksājumu
veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem.