Tādu ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plānu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē prezentēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa. Lai šos pasākumus īstenotu, kopā ar 2019. gada valsts budžeta likumprojektu vienā paketē būs arī grozījumi deviņos likumos.

Karš pret skaidru naudu
«Ēnu ekonomikas asinsrite ir skaidra nauda, un ja, to necentīsimies ierobežot, tad arī nevar gaidīt lielus panākumus no ēnu ekonomikas apkarošanas, nepalīdzot ar pasākumiem,» uzsvēra J. Salmiņa. Viņa atgādināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultātu, kur deputātu vairākuma atbalstu guva tikai viens no trijiem ierosinājumiem samazināt skaidras naudas darījumu sliekšņus. Proti, netika atbalstīts ierosinājums liegt veikt transportlīdzekļu un nekustamā īpašuma iegādi skaidrā naudā, kā arī samazināt skaidras naudas darījumu slieksni no pašreizējiem 7200 līdz 3000 eiro. 

J. Salmiņa izteica cerību, ka šie priekšlikumi tomēr gūs parlamenta vairākuma atbalstu. Tajā pašā laikā atbildīgās komisijas deputāti atbalstīja citu priekšlikumu, kas paredz, ka zvērinātiem notāriem, nodokļu konsultantiem, grāmatvežiem ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam par privātpersonu, kas vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citām privātpersonām 10 000 eiro vai vairāk pašreizējā sliekšņa 60 000 eiro vietā. J. Salmiņa norādīja, ka, pazeminot šo obligātās ziņošanas sliekšņa latiņu, nodokļu administrācija analizēs konkrētās privātpersonas darījumu, skaidrojot, vai tajā saskatāma izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

«Liela brēka, maza vilna,» skaidras naudas griestu pazemināšanu vērtē nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka nodokļu administrācijā būs daudz vairāk ziņojumu no notāriem, nodokļu ekspertiem, grāmatvežiem, un tas nozīmē, ka vairāk darba būs VID, bet tajā pašā laikā no šā soļa papildus iegūs tikai 75 000 eiro, bet 2020. gadā – 100 000 eiro. «Tātad, lai deviņu miljardu eiro vērto budžetu papildinātu ar 75 000 eiro, ir maksimāli jāpalielina ziņojumu skaits un jātērē VID resursi, bet uz šī fona tā ir sīknauda,» vērtē A. Dābols. Savukārt attiecībā par vēlmi fiziskajām personām ieviest liegumu ar skaidru naudu norēķināties par auto un nekustamajiem īpašumiem, nodokļu eksperts norāda, ka lielie darījumi jau tiek veikti bezskaidras naudas formā, bet ir jautājums, vai 10–20 gadus veci spēkrati, kuru īpašnieka vēlamā cena ir 500–2500 eiro, ir to vērti, lai par tiem vēl maksātu bankas transakcijas pakalpojumu samaksu. «Ceru, ka nenonāksim situācijā, ka ar tēriņiem visu šo darījumu uzraudzīšanai, identificēšanai neiztērēsim vairāk, nekā saņemsim pretī valsts makā,» tā A. Dābols. 

Viņaprāt, politiķiem, kuri iestājas par skaidras naudas sliekšņa samazināšanu, būtu jāsniedz pamatojums, kāpēc ir izvēlēts tieši 3000 eiro līmenis, nevis, piemēram, 30 eiro. 

Visu rakstu No ēnas grib izspiest 25 miljonus lasiet 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.