#Nodokļi

Šādu ideju aizstāv Latvijas Darba devēju konfederācija. Fiskāli neitrāls  neapliekamā minimuma apmērs  šobrīd var būt 100 eiro (pašlaik no nulles eiro līdz 230 eiro mēnesī) apmērā mēnesī, savukārt par  katru apgādībā esošu bērnu nepieciešams piemērot neapliekamo minimumu 300 eiro (pašlaik 230 eiro mēnesī) apmērā. Ar šādu risinājumu būtu iespējams reāli mazināt ienākumu nevienlīdzību un novērst pašlaik izplatīto situāciju, kad valsts ar šo instrumentu sniedz lielu pretimnākšanu cilvēkiem ar pilnu darbspēju, kuri saņem nelielu legālo algu un uztur tikai sevi vienu pašu. Pēc vairāku DB aptaujāto domām, neapliekamā minimuma apmēru un arī tā piemērošanas kārtību var mainīt jau no 2020. gada, ja vien politiķiem būšot atbilstoša vēlme, vienlaikus tomēr vajagot veikt analīzi, kas pamatota ar cipariem par šāda pasākuma ietekmi ne tikai uz attiecīgo cilvēku maciņiem, valsts budžetu, bet arī uz nodarbināto skaitu, produktivitāti, inflāciju. DB jau vēstīja, ka progresīvo neapliekamo minimumu Latvijā ieviesa no 2016. gada, bet no 2018. gada šī sistēma piedzīvoja kapitālo remontu, kas to sarežģīja.

#Negatīvs rezultāts

«Diferencētais neapliekamais minimums (DNM) postoši ietekmē tautsaimniecību, turklāt, pretēji plaši popularizētajam mītam, tas nevis samazina nevienlīdzību, bet vairākās situācijās pat palielina to. Līdz ar to tā robežas paaugstināšana līdz 300 eiro mēnesī vēl pastiprinās tā postošo ietekmi,» vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka DNM vislielākās priekšrocības dod personām, kurām nav objektīvu nabadzības risku, tas ir, personām ar pilnu darbspēju, kurām nav apgādājamo un kuras legāli saņem nelielu atalgojumu. Savukārt objektīvi nabadzības riski ir mājsaimniecībām, kurās ir personas ar ierobežotu darbspēju, un mājsaimniecībām, kurās ir apgādājamās personas – bērni, it īpaši, ja apgādājamo personu skaits pārsniedz apgādnieku skaitu. DNM no sociālā skatpunkta ir valsts intervence, kas visvairāk atbalsta strādājošos bez apgādājamajiem, kuri, esot bez darbspēju ierobežojumiem, legāli saņem nelielu atalgojumu. Šobrīd šī atbalsta veida maksimums ir 46 eiro. «Piemēram, salīdzinām divus strādājošos: vienam alga ir 440 eiro, otram - 740 eiro. Kura ienākumus valstij ar nodokļu palīdzību vajadzētu samazināt? Pavirši skatoties – viss ir skaidrs. 730 eiro ir vairāk nekā 440 eiro, tātad – pa to arī bliežam. Un mūsu DNM ar to lieliski tiek galā: pirmajam neapliek maksimumu - 230 eiro (ieguvums – 46 eiro), otrajam neapliek aptuveni 100 eiro (ieguvums aptuveni 20 eiro). Viss it kā skaisti, bet, pavērtējot mājsaimniecības līmeni, izrādās, ka pirmais uztur tikai sevi vienu pašu, savukārt otrajam apgādībā ir divi bērni. Tātad DNM starp šo strādājošo mājsaimniecībām nevienlīdzību ir nevis samazinājis, bet palielinājis,» stāsta P. Leiškalns. Viņaprāt,  situācija, kad, piemēram, vecpuisis bez bērniem un bez darbaspēju ierobežojuma, saņemot 500 eiro, dzīvo labāk un sev var atļauties vairāk nekā 1000 eiro bruto algu saņemošā māmiņa ar diviem bērniem, ir kliedzoša netaisnība. Būtībā diferencētais neapliekamais minimums rada situāciju, kad, lai personai, kurai nav apgādājamo, izmaksātu pirmos 352 eiro (atbilst minimālajai bruto algai), darba devējam nodokļos ir jāsamaksā 185 eiro. Savukārt par nākamajiem neto algas 352 eiro darba devējam nodokļos ir jāsamaksā 341 eiro.

#Cits modelis

P.Leiškalns uzskata, ka ģimenēm ar bērniem labākais modelis būtu fiksētais neapliekamais minimums katram vecākam, bet par katru apgādībā esošu bērnu tas būtu 2,5 vai pat 3 reizes lielāks.

Visu rakstu lasiet 13. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.