Šādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē rādīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Viņa atzina, ka nodokļu administrācija darbojas, balstoties uz 68 likumiem, 57 MK noteikumiem, 27 ES līmeņa un astoņiem citiem normatīvajiem aktiem. «Faktiski esam starpnieks starp likumdevēju un nodokļu maksātājiem, gan juridiskajām, gan arī fiziskajām personām,» uzsvēra I. Jaunzeme. Viņa atgādināja, ka katra izmaiņa normatīvos ir ne tikai izaicinājums nodokļu administrācijai, bet arī nodokļu maksātājiem. Viņasprāt, nereti izmaiņas notiek strauji un iestāde nepaspēj izskaidrot izmaiņu būtību, tādējādi rodas strīdi, konflikti ar nodokļu maksātājiem. «Tas slogs, ko esam uzkrāvuši gan sev, gan klientiem, ir milzīgs, tāpēc vajadzētu kopīgi veikt revīziju, vai tas viss ir patiešām nepieciešams, jo pašlaik ir 131 lēmuma veids, un, ja kāds nonāk situācijā, kad saņem visus šādus lēmumus, tad viņam ir neapskaužams brīdis,» skaidroja I. Jaunzeme.

Modificēts kurss

«Turpinu iepriekšējās VID vadītājas (Ilzes Cīrules) uzsākto kursu, taču ar nelielām modifikācijām,» skaidroja I. Jaunzeme. Viņa atzina, ka laikā, kad startējusi konkursā uz VID ģenerāldirektores amatu, ļoti daudz jautājumu bijis par cīņu ar ēnu ekonomiku. «Šajā laikā tas, kas no manis kā vadītājas tiek prasīts, ir kardināli mainījies, jo nācās pārkārtoties,» norādīja I. Jaunzeme. Viņa kā vadītāja ir pārkārtojusies. «Man ir sapnis, ka nākamajā gadā mēs pamostos un pateiktu, ka ēnu ekonomika ir tikai 15% pašreizējo 20% vietā, taču diez vai tas tā būs, jo, visticamāk, ap tiem pašiem 19–20% arī būs,» stāstīja I. Jaunzeme. Viņa atzīst, ka brīvprātīga nodokļu nomaksa ir 57% uzņēmēju, kas salīdzinājumā ar attīstīto Eiropu ir ļoti maz. «Tas nozīmē, ka uzņēmumi bez atgādinājuma paredzētajā termiņā samaksā nodokļus,» tā I. Jaunzeme. Nodokļu administrācijas vadītāja uzsvēra, ka iestādēs turpmākā attīstība ir vērsta uz to, lai paaugstinātu brīvprātīgo nodokļu saistību izpildi. Par savdabīgu sapni tika nodēvēts mērķis brīvprātīgo nodokļu nomaksas līmeni no pašreizējiem 57% paaugstināt līdz 90%. Jāņem vērā, ka tikai trešdaļa uzņēmumu savlaicīgi iesniedz nodokļu deklarācijas, savukārt vēl trešā daļa deklarācijas iesniedz 90 dienu laikā. «Ja nav iesniegta nodokļu deklarācija, tad nav arī brīvprātīgās nodokļu nomaksas,» tā I. Jaunzeme.

 Vienlaikus otrs svarīgs uzdevums ir pakalpojumu attīstība un komunikācijas uzlabošana. ««Konsultē vispirms» indekss ir teju 72%, bet vēlamies to paaugstināt līdz 76,7%, vienlaikus veicot ieguldījumus darbiniekos,» tā I. Jaunzeme. Viņa atzīst, ka ar «Konsultē vispirms» pērn VID papildus ieguvis 16 milj. eiro, bet kopumā uzņēmēji paši deklarējuši papildu ieņēmumus un samaksājuši 32 milj. eiro, bez jebkādiem sodiem. Vienlaikus uzņēmēji, atnākot uz sarunu ar VID, prasa: «Vai panāksiet, ka to pašu darīs arī visi pārējie?» Uzņēmējus tracina, ka viņi ir mainījuši savu uzvedību un maksā vairāk budžetā, bet neredz un VID nevar sniegt informāciju par darbībām ar citiem uzņēmumiem. Rezultātā pat esot tādi uzņēmumi, kuri «neņem galvā» nodokļu administrācijas brīdinājumus par šaubīgiem darījumu partneriem un turpina iesākto. Saeimas deputāts Igors Pimenovs interesējās, cik daudz nodokļu maksātājs tiek brīdināts, uz ko I. Jaunzeme atbildēja, ka brīdināti tiekot vairāk par vienu reizi. «Ja uzņēmums tirgo akcīzes preces, kas ir pārdotas kompānijai, kurai nav akcīzes preču noliktavas un kura jau kuro reizi ir pazudusi, tad kaut kāda cēloņu sakarība tajā visā ir,» tā I. Jaunzeme. «Neveicās,» ironizēja atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. «Neveiksmes priekšnodoklī apmēram uz miljonu eiro,» tā I. Jaunzeme. Viņasprāt, svarīgi ir redzēt visu darījumu ķēdi kopumā, nevis analizēt tikai vienu. «Nevaram ilgāk «konsultēt vispirms» bez uzvedības maiņas, jo nevar būt 270 eiro alga mēnesī,» norāda I. Jaunzeme. 

Visu rakstu lasiet 26. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.