To liecina AS BDO pētījums, kas tapis pēc ziņām par plāniem analizēt iespējas Latvijā ieviest diferencētas nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos. 

«Nezinu detaļas, un nav plašas informācijas, ko konkrētie cilvēki saprot ar vārdiem diferencētas nodokļu likmes dažādās nozarēs un reģionos, tāpēc nevaru komentēt to,» jautāts, kā vērtē šo piedāvājumu, atbild AS BDO partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka vienmēr var paraudzīties apkārt un mēģināt izdarīt secinājums, kas kurā vietā ir, kā tas strādā, un vienlaikus atbildēt uz jautājumu, vai to var «pārnest» uz Latviju, iedzīvināt un sasniegt cerētos rezultātus.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Eiropā ir teritorijas, kurām ir noteikts citāds nodokļu režīms nekā pārējā attiecīgajā valstī, bet par to, vai tieši šāds modelis ir piemērojams Latvijā, ir vajadzīga ekspertu diskusija, jo galu galā tā ieviešanai (ja līdz tam nonāks) būs nepieciešama arī Eiropas Komisijas piekrišana vai vismaz neiebilšana,» skaidro J. Zelmenis. Viņš savu sacīto pamato ar īpašo nodokļu statusu Livinjo Itālijā, tepat netālu Somijas sastāvā esošajās Ālandu salās, Spānijai piederošajā Tenerifē Kanāriju salās. «Ir jau vēl arī tāda unikāla neliela valsts, kas «iespiesta» Pireneju kalnos starp Franciju un Spāniju, - Andora, kura nav ES dalībvalsts, bet faktiski bauda visas ES nosacītās priekšrocības,» norāda J. Zelmenis. Viņš skaidro, ka visām minētajām teritorijām ir krietni citāds nodokļu režīms. 

«Nezinu, jo šajos piemēros ir runa par ļoti no pārējās valsts ar dabiskiem šķēršļiem – ūdeni, kalniem– nodalītām teritorijām,» uz jautājumu, vai kādu no šiem piemēriem var izmantot Latvijā, izvairīgs ir J. Zelmenis. Vienlaikus,viņš uzskata, ka jautājums par to būs politiķu rokās. «Ja pašreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola spēja īstenot uzņēmumu ienākuma nodokļa un daļēji arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu, tad kāpēc uz kaut ko līdzīgu nevarētu atvēzēties arī nākamās valdības veidotāji?» uz jautājumu par to, vai kaut ko tādu vispār var saņemties darīt, ar pretjautājumu atbild J. Zelmenis. 

Viņš atgādina, ka arī Latvijā jau bijušas atšķirīgas likmes dažādām nozarēm, jo 1993. gadā tobrīd vēl Augstākā Padome nolēma, ka peļņas nodokļa likme bankām, apdrošinātājiem, tirgotājiem, valūtas mijējiem būs 45% apmērā, turklāt tie uzņēmumi, kuros ir valsts vai pašvaldību daļa, maksā paaugstināto 35% peļņas nodokli, nevis parasto 25% (izņemot, protams, tos, kuriem jāmaksā 45%). Tiesa gan, šī kārtība ilgi nepastāvēja.

«Ir tādas teritorijas kā Livinjo, kur, ieraugot degvielas cenu vietējā degvielas uzpildes stacijā, negribas ticēt, jo tā ir zemāka nekā Latvijā, kaut arī akcīzes nodoklis degvielai Itālijā ir augstāks nekā pie mums. Bet izskaidrojums tam ir ļoti vienkāršs – Livinjo netiek piemērots ne akcīzes nodoklis, nedz arī pievienotās vērtības nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. 

Visu rakstu Īpašas nodokļu zonas «dzīvo» kalnos un salās lasiet 6. novembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.