Jau vēstīts, ka pamatojoties uz valsts attieksmi, kas neesot uzņēmējam pretimnākoša, restorāna Kinfield īpašniece Kristīne Rožkalne nolēmusi savu biznesu pārtraukt, pārmetot VID nicinošu attieksmi, konta bloķēšanu bez brīdinājuma u.c. VID pārstāvis Andrejs Vaivars norāda, ka atbilstoši likumam par nodokļiem un nodevām VID nav tiesīgs komentēt konkrētus uzņēmumus, vienlaikus tas bez pamatojuma šādus mērus nepieņem.

Db.lv apkopotā informācija liecina, ka SIA Kinfield nodokļu parāds šā gada maija sākumā bija 4,6 tūkstoši eiro, savukārt SIA KF Kafija nodokļu parāds VID sasniedza 17,5 tūkstošus eiro. Lursoft dati liecina, ka K. Rožkalnes uzņēmumi ar finanšu datu publicēšanu ir visai skopi, nevienam no uzņēmumiem nav pieejams apgrozījums un peļņas/zaudējumu aprēķins, tāpat nevienā no pārskatiem nav uzrādīts parāds VID. Uzņēmums KF Kafija par pērno gadu darbības pārskatu nav iesniedzis vispār, un Lursoft par šo uzņēmumu iespējams iegūt vien informāciju, ka aizvadītajā gadā tas nodokļos valstij samaksājis 4,62 tūkstošus eiro, no kuriem 2 tūkstoši eiro bijušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiesa gan nav pieejama informācija ne par darbinieku skaitu, ne apgrozījumu vai peļņu. 

Savukārt SIA Kinfield gada pārskats ir iesniegts, taču tajā publicētās informācijas ir maz. Uzņēmums dibināts 2017.gadā un abos gada pārskatos – gan 2017.gadā, gan 2018.gadā norādītas vien atsevišķas pozīcijas, piemēram, pamatkapitāls 1 eiro līmenī. 2017.gadā uzņēmumā strādājuši 2 darbinieki, bet pērn – tikai viens. SIA Kinfield nodokļos pērn samaksājis 0,54 tūkstošus eiro, taču valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav veiktas.Kā liecina VID dati, uzņēmuma SIA KF Kafija parāds pieaudzis strauji - parāds uzņēmumam sāka krāties pērnā gada decembrī, kad tas bija vien 1177 eiro, 26. janvārī pieaugot līdz nepilniem 7 tūkstošiem eiro. 26.martā parāds sasniedza 11449 eiro, bet pēc mēneša tas jau bija 16,96 tūkstošus eiro. 

Savukārt SIA Kinfield nodokļa parāds 4472 eiro apmērā reģistrēts jau pērnā gada maija beigās. Kā DB skaidroja grāmatveži, uzņēmumam ir iespaidīgs nodokļu parāds, par ko noteikti uzlikts inkaso bankas kontiem, taču VID to nedara bez brīdinājuma. Parasti sākotnēji uzņēmumam tiek izteikti vairāki brīdinājumi, VID tos sūta uz EDS un arī telefoniski apzvana parādniekus. Kad ir inkaso process, VID ir tiesīgs arī izņemt skaidro naudu, un, darot to, VID ir pamanījis, ka skaidrā nauda netiek inkasēta uz bankas kontu, bet tiek izmantota uzņēmuma saimnieciskajai darbībai, līdz ar to sekojis aizliegums skaidras naudas darījumiem.