To liecina Valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums «Apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanas efektivitātes izvērtējums un tās turpmāka piemērošana». Tajā arī secināts, ka būtu ņemams vērā Eiropas Komisijas (EK) viedoklis, ka reverso PVN maksāšanas kārtību nav vēlams piemērot mazumtirdzniecības līmenī attiecībā uz precēm, kas var būt paredzētas privātajam patēriņam. Ir risks, ka krāpšanās pārvietosies tālāk pa piegādes ķēdi, ko varētu būt grūtāk kontrolēt. Reversā PVN maksāšanas kārtība nozīmē to, ka darījumos ar PVN apliekamām personām pircējs pārdevējam samaksā tikai par preci vai pakalpojumu, bet PVN samaksā (parasti tikai aprēķina) valstij. PVN daļa līdz krāpniekiem tādējādi nemaz nenonāk. Savukārt parastā PVN maksāšanas kārtībā pircējs pārdevējam samaksā gan preces cenu, gan atbilstošu PVN, bet pārdevējs veic (izkrāpšanas gadījumā – neveic) norēķinus ar valsts budžetu.

Pastāv kopš 1999. gada

Latvijā kokmateriālu piegāde ir pirmā joma, kurā tika ieviesta PVN reversā maksāšanas kārtība jau no 1999. gada 1. jūlija. Laika gaitā šāda PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta uz metāllūžņu piegādēm un ar to saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem, bet no 2016. gada tika būtiski paplašināts preču un pakalpojumu klāts, kam šādu kārtību piemērot. Finanšu ministrijas informācijā norādīts, ka tikusi vērtēta iespēja ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību pākšaugu piegādes un transportlīdzekļu tirdzniecības darījumiem. Izvērtējot šādas kārtības ieviešanas lietderību, VID un Zemkopības ministrija nekonstatēja PVN krāpšanas gadījumus darījumos ar pākšaugiem, un to rīcībā nav datu, kas apliecinātu krāpšanos ar PVN pākšaugu tirdzniecībā. Arī attiecībā uz transportlīdzekļu tirdzniecību VID līdz šim nav konstatējis rādītājus, kas liecinātu par paaugstinātiem riskiem konkrētajā nozarē un PVN nemaksāšanu vai izvairīšanos no tā maksāšanas. Līdz ar to nav pamatojuma un nepieciešamības ieviest apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību minētajās nozarēs.

Finanšu ministrija secina, ka reversā PVN maksāšanas kārtība ir īstermiņa pasākums krāpšanas apkarošanai attiecīgajā nozarē un ir efektīvs līdzeklis cīņai pret krāpšanos tādos gadījumos, kad tiek realizētas krāpšanās shēmas ar tā saucamo «pazudušo uzņēmumu» izmantošanu. Savukārt cīņai ar pārējiem gadījumiem, kad notiek krāpšanās un izvairīšanās no nodokļu nomaksas, reversās PVN maksāšanas kārtības izmantošana nav efektīva un ir izmantojami citi kontroles instrumenti. Atbilstoši EK 2018. gadā publicētajam pētījumam, 2014. gadā Latvijā PVN plaisa bija 19,03% (420 milj. eiro) no teorētiski aprēķinātā PVN, 2015. gadā – 17,17% (389 milj. eiro), savukārt 2016. gadā – 11,27% (258 milj. eiro). Krāpšanās PVN jomā ir būtiskākais iemesls, kas veido PVN plaisu, tomēr tā var rasties arī citu iemeslu dēļ, piemēram, ja uzņēmums kļūst maksātnespējīgs, ja PVN maksājumi netiek veikti savlaicīgi.

Visu rakstu Latvija no reversā PVN neatteiksies lasiet 20. februāra laikraksta Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.