Šā gada 18. septembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā ir plānots skatīt grozījumus Darba aizsardzības likumā, papildinot to ar attālinātā darba definīciju un paredzot, ka tas ir darba izpildes veids, kad darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus darba devēja uzņēmuma ietvariem, tajā skaitā darbs, kuru veic, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, informē Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vecākais eksperts Mārtiņš Šaškevičs.

Attālinātais darbs, likuma izpratnē, attiecas ne tikai uz darbu ar datoru, bet arī jebkuru citu darbu, kas tiek veikts ārpus uzņēmuma ietvariem (telpām), piemēram, kādu lietu izgatavošana vai apstrāde darba devēja uzdevumā. «Par attālināto darbu tiek uzskatīts tikai tas, kuru darba rakstura dēļ ir iespējams veikt ārpus uzņēmuma teritorijas, un darba devējs ar nodarbināto ir par to savstarpēji rakstiski vienojušies. Šāda vienošanās tiek noslēgta vai nu par pastāvīga, vai arī regulāra attālināta darba veikšanu,» viņš piebilst.

Šobrīd attālinātais darbs normatīvajos aktos netiek īpaši regulēts. Gan attālināto darbu, gan darbu birojā vai jebkurā citā darba vietā normatīvie akti reglamentē vienādi, neatšķiras arī darba devēja un darbinieku pienākumi. Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu, darba devējam ir jānodrošina darba vides iekšējā uzraudzība uzņēmumā. Attālinātā darba gadījumā liela nozīme darba vides uzraudzībai ir nodarbināto atbilstošai apmācībai, lai nodarbinātais būtu pietiekami informēts par pareizu darba aprīkojuma lietošanu un apzinātos darba vides riskus, veicot darbu no mājām, atrodoties ceļā, kafejnīcā vai citur,» teic M. Šaškevičs.

Visu rakstu lasiet 12. septembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.