Šāda aina pavērās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, skatot jautājumu par e- muitu. 

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls atzina, ka e-muitas pirmsākumi ir meklējami 2003. gadā, kad izskanēja Eiropas Komisijas priekšlikums par bezpapīru muitas un tirdzniecības vidi, kam 2008. gadā sekoja e-muitas lēmums (nosakot e-muitas sistēmu galvenās komponentes un dalībvalstu uzdevumus IT projektu izstrādei un ieviešanai). Savukārt 2013.gadā tika izdota regula, ar kuru izveido ES Muitas kodeksu, kurš tiek piemērots no 2016. gada 1. maija. Minētā regula paredz datu apmaiņu starp muitas dienestiem un uzņēmējiem. Izmaiņas ir veicamas pārejas periodā, katrai sistēmai paredzot noteiktu datumu laika posmā no 2016.gada līdz pat 2025.gadam.  

Pēc R. Zukula sacītā  e-muitas projekta otrā kārta bijusi jāsāk īstenot 2019.gadā, lai paspētu iekļauties laika grafikā, tomēr ne 2018.gadā, ne 2019.gadā valdība šim mērķim finansējumu nepiešķīra, izvēloties citas prioritātes. Vienlaikus atlikt galīgo e-muitas ieviešanas datumu nav iespējams. 

«Ja šie projekti netiks realizēti, tad Latvijā no 2025.gada nebūs ne preču tranzīta, ne importa, ne eksporta. Tas nebūs iespējams, jo Latvijas muitas sistēmas nebūs savienotas ar citām Eiropas Savienības muitas sistēmām un uzņēmējiem,» uzsvēra R. Zukuls. Viņš deputātiem detalizēti skaidroja, ka nevarēs ievest tranzītā preces, piemēram, no Krievijas un pēc tam tās nogāgāt uz citām ES dalībvalstīm un arī pretējā virzienā, kad preces ieved no ES, Latvijā tās tiek sagatavotas izvešanai un pēc tam eksportētas uz Krieviju. 

Faktiski šo operāciju veikšanai būs vajadzīga kādas citas ES dalībvalsts (kurai e - muita būs atbilstoša ES prasībām) palīdzība. Bez tam arī ražotāji nevarēs ievest no Krievijas izejmateriālus pārstrādei un saražoto preci reeksportēt uz kādu citu valsti. R. Zukuls atgādināja, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2017. gadā transporta un uzglabāšanas sektors radīja 9,2% IKP. Nodarbināto skaits nozarē pārsniedz 9% no kopējā nodarbināto skaita, šajā nozarē ir tiešās ārvalstu investīcijas 672 milj. eiro apmērā un transporta pakalpojumu eksports saistībā ar tranzītkravu pārvadāšanu un apstrādi pārsniedz 2,07 miljardus eiro.

Pašlaik nobeiguma fāzē esot e-muitas pirmās kārtas īstenošana 4,5 milj. eiro ERAF projekta ietvaros. VID ģenerāldirektora vietniece Vita Narnicka klātesošajiem skaidroja, ka patlaban e-muitas projekta otrajai kārtai VID ir pārdalījis līdzekļus no ERAF līdzfinansētā maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas projektam piešķirtā finansējuma, taču tas esot īstermiņa risinājums aptuveni 12 mēnešiem. 

Vienlaikus tika norādīts, ka e-muitas otrā kārta ir komplicēta sistēma, kuras atsevišķiem elementiem jāsāk darboties jau ātrāk nekā 2025. gadā. Turklāt arī risinājumu izstrāde neesot viegls uzdevums un arī to ieviešana neesot iespējama dažās diennaktīs, jo attiecīgajai sistēmai arī esot jābūt uzņēmēju pusē. 

Lai arī par finansējuma avotu  e-muitas otrajai kārtai lēmums būs jāpieņem valdībai, tomēr kā viena iespēja tika norādīta nākamā plānošanas perioda ES struktūrfondi. Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne atzina, ka lēmums ir valdības kompetencē, bet, lai tas varētu pretendēt uz ES struktūrfondu līdzfinansējumu, tas ir jāiekļauj Nacionālajā attīstības plānā. Tad tam varētu sākt piešķirt finansējumu no 2021.gada. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas  deputāti nolēma sekot līdzi e-muitas projekta tālākai virzībai un, it īpaši, nepieciešamās naudas piešķiršanai.