«Jaunuzņēmumu nozare Latvijā ir salīdzinoši jauna. Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi, tomēr sasniegts ir daudz. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ātrā izstrāde un pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību un kopā ar nozari radīt tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Šodien Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā, kā arī akcelerācijas un riska kapitāla ES fondu programmu uzsākšana tuvāko mēnešu laikā būs radījusi šā brīža situācijai atbilstošākos risinājumus inovatīvas nozares vēl straujākai attīstībai,» pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Likumā noteiktajām atbalsta programmām turpmāk varēs kvalificēties arī jaunuzņēmumi, kas riska kapitāla ieguldījumus saņēmuši konvertējamā aizdevuma veidā vai kā ieguldījumu pamatkapitālā, piemērojot daļu emisijas uzcenojumu. Līdz šim likums paredzēja atbalstīt tikai tādus jaunuzņēmumus, kuros riska kapitāla ieguldījums veikts uzņēmuma pamatkapitālā, kas uzņēmuma agrīnas attīstības stadijā ne vienmēr bija iespējams un līdz ar to tas liedza atbalstam kvalificēties daudziem perspektīviem jaunuzņēmumiem.

Apstiprinātie grozījumi paredz pagarināt investīcijas saņemšanas periodu jaunuzņēmumā no 12 mēnešiem uz 24 mēnešiem, kas ir viens no būtiskākajiem kritērijiem dalībai atbalsta programmās. Turpmāk atbalstam varēs pieteikties jaunuzņēmumi, kas investīciju no kvalificēta riska kapitāla investora saņēmuši pēdējo 24 mēnešu laikā.

Tāpat jaunuzņēmumi, kuri saņēmuši investīcijas vismaz 150 000 eiro apjomā, var pieteikties uz diviem secīgiem atbalsta saņemšanas periodiem, tādejādi mazinot ar pieteikšanos saistītās administratīvās procedūras.

Līdz ar apstiprinātajiem grozījumiem likumā paplašināta kvalificēta riska kapitāla investora definīcija. Spēkā esošā likuma redakcija paredzēja atbalsta piešķiršanu tikai tādiem jaunuzņēmumiem, kas ieguldījumus saņēmuši no riska kapitāla fondiem. Turpmāk atbalstam kvalificēsies arī jaunuzņēmumi, kuri saņēmuši vismaz 15 000 eiro investīcijas no privātajiem investoriem (biznesa eņģeļiem) vai saņēmuši vismaz 15 000 eiro investīcijas, piedaloties akcelerācijas programmās.

Grozījumi likumā maina arī riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumus. Riska kapitāla fondiem, kuri veikuši ieguldījumus jaunuzņēmumos, turpmāk atcelts maksimālā ieguldījuma slieksnis (minimālais slieksnis joprojām paliek 30 000 eiro), kā arī pieļauta lielāka riska kapitāla investora līdzdalība jaunuzņēmumā - no 20 līdz 30%.

Par kvalificētiem riska kapitāla investoriem turpmāk tiks atzīti arī Latvijā vai ārvalstīs reģistrēti akceleratori, kas pēdējo triju gadu laikā būs investējuši kopumā vismaz 15 000 eiro vismaz 10 jaunuzņēmumos, līdzdalībai nepārsniedzot 15%. Tāpat kvalificēta riska kapitāla investora statusam varēs kvalificēties biznesa eņģeli (privātie investori), kuri pēdējo piecu gadu laikā būs veikuši vismaz divas investīcijas jaunuzņēmumos vismaz 15 000 eiro apmērā katrā, bet kopumā ne mazāk kā 60 000 eiro, investora līdzdalībai nepārsniedzot 30 procentus.

Saskaņā ar Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas Startin.lv datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 320 jaunuzņēmumi, kas spējuši piesaistīt investīcijas vairāk kā 210 miljonu eiro apjomā.