Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis interešu konfliktu zemkopības ministra un SIA Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava (ZZS) rīcībā saistībā ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu
Kā DB uzzināja KNAB, lēmums šajā lietā ir pieņemts un KNAB priekšnieks Jēkabs Straume to varētu parakstīt trešdien, 9. maijā. Jau iepriekš KNAB vērsa uzmanību, ka likuma Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.
##Ierobežojumi neattiecas
Taujājot pēc
ministra viedokļa, Zemkopības ministrijas (ZM) preses sekretāre Dagnija
Muceniece otrdien norādīja, ka uz ministru nekāds interešu konflikts
neattiecas, jo likums Par interešu konfliktu novēršanu valsts
amatpersonu darbībā nosaka, ka ierobežojumi neattiecas uz ministriem,
kas pieņem politiskus lēmumus un piedalās ārējo normatīvo aktu
pieņemšanā. Jāatgādina, ka pret iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu
iebilst Jāņa Dūklava vadītā Zemkopības ministrija (ZM), bet ministru
iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku. J.
Dūklavs vakar raidījumam Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta
esamību.Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems
valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies. Turklāt, pēc viņa
teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles
aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra. Der atgādināt, ka
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības
izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības
likumā, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas
ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli
joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir ZZS
kontrolētā ZM. Pret šiem grozījumiem Iepakojuma likumā ZM iebilst, jo
likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās
depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc
būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem
uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. «Likumprojekta anotācijā
ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā
Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljoni eiro.
Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz
citas valsts pieredzi,» norādīja ministrijā. Tāpat likumprojekts paredz,
ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā
skaitā - uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma un citus aspektus,
paredzēts pārrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus valdības
noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas
ieviešanas ietekmi. Interešu konfliktu J. Dūklava rīcībā saistībā ar
atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu nesaskata Valsts prezidents
Raimonds Vējonis un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Visu rakstu Interešu konfliktu neatrod lasiet 9. maija laikrakstā Dienas Bizness.
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.