Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness: 

Kādos gadījumos ir iespējams rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas?

Gadījumus nosaka Satversme, un tie ir divi. Senākais ir aprakstīts Satversmes 48. pantā – prezidents jebkurā brīdī var ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc prezidenta ierosinājuma notiek tautas nobalsošana. Ja vairākums nobalso, ka Saeima ir jāatlaiž, tad Saeima ir atlaista un divu mēnešu laikā jāsarīko ārkārtas vēlēšanas. Šādai procedūrai gājām cauri 2011. gadā pēc prezidenta Valda Zatlera ierosinājuma atlaist Saeimu.

Otrs gadījums, kad notiek ārkārtas Saeimas vēlēšanas, ir paredzēts Satversmes 14. pantā, kura tagadējai redakcijai vēl nav 10 gadu. Proti, Saeimas atlaišanu var ierosināt arī pilsoņi. Šai procedūrai ir garāks process nekā prezidenta ierosinātai Saeimas atlaišanai. Pirmkārt, ne mazāk kā 1/10 pilsoņu tas ir jāierosina. Tas nozīmē, ka pilsoņu iniciatīvas grupai ir jāatnāk uz Centrālo vēlēšanu komisiju ar ierosinājumu atlaist Saeimu. Iniciatīva tiek reģistrēta, un gadu notiek parakstu vākšana. Ja gada laikā nepieciešamais skaits balsstiesīgo iedzīvotāju parakstu ir savākts, tad notiek tautas nobalsošana.

Kādi ir juridiskie aspekti pašvaldības ārkārtas vēlēšanu rīkošanai?

Tie ir citādi nekā Saeimas gadījumā. Tie ir aprakstīti likuma Par pašvaldībām 12. nodaļā. Domes atlaišanai ir trīspakāpju barjera. Pirmkārt, likumā ir uzskaitīti kritēriji, proti, pārkāpumi, kas ir nepieciešams, bet ne pietiekams nosacījums, lai atlaistu domi. Likumā ir minētas četras lietas, kuru dēļ var atlaist domi. Pirmkārt, ja atkārtoti netiek pildīta vai tiek pārkāpta Satversme, likumi, Ministru Kabineta noteikumi, tiesas spriedumi. Otrkārt, iespējams rosināt domes atlaišanu, ja dome atkārtoti darbojas citu valsts iestāžu kompetencē, piemēram, uzņemas lietas, kas jārisina Saeimai vai Ministru kabinetam, vai tiesām. Trešais iemesls rosināt atlaišanu ir, ja jauns priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai komitejas nav ievēlētas divu mēnešu laikā no domes darbības sākuma vai viņu atkāpšanās. Ceturtais iemesls – nespēja lemt, jo trīs sēdēs pēc kārtas nav klāt vairākums deputātu.

Domes atlaišanu nevar ierosināt jebkurš, to nevar izdarīt Latvijas Pašvaldību savienība, to nevar ierosināt kāda frakcija Saeimā. To var ierosināt tikai Ministru kabinets ar likumprojektu. Likumprojektu Ministru kabinets sagatavo pats vai pēc ģenerālprokurora priekšlikuma. Likums nosaka, ka likumprojektā ir arī jānosauc domes pagaidu administrācija un jānosaka, kad būs ārkārtas vēlēšanas. Ja līdz kārtējām vēlēšanām ir mazāk nekā 15 mēnešu, domi vada pagaidu administrācija. Nākamais posms ir virzīt likumprojektu uz Saeimu, kura pieņem vai nepieņem likumprojektu balsojot.

Kāda ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) loma?

Pašvaldību likums nenosaka, ka likumprojektu sagatavo un Ministru kabinetam iesniedz VARAM, bet tas ir dabiski tai kā pašvaldības uzraugošai ministrijai.

Vai pašvaldības ārkārtas vēlēšanas Latvijā ir bijušas?

2005. gadā Rēzeknē notika atkārtotas pašvaldību vēlēšanas, jo pārkāpumu dēļ tika atcelti vēlēšanu rezultāti. 2010. gadā notika divu pašvaldību vēlēšanas, jo Rojas novads sadalījās divās pašvaldībās – Mērsragā un Rojā.

Divi iepriekšējie piemēri nav saistīti ar pašvaldību atlaišanu. Tā notika 2008. gadā Ķekavā, taču līdz kārtējām vēlēšanām bija palicis mazāk par 15 mēnešiem, un līdz tām strādāja pagaidu administrācija. Vienīgais piemērs, kad Latvijā tika atlaista pašvaldība un rīkotas vēlēšanas, ir Rendas pagasts, un tas notika 2003. gadā. Vēsture Rendas pašvaldības atlaišanai ir šāda – pagastā bija purvs, par kura apsaimniekošanu pagasta pozīcija un opozīcija nevarēja vienoties. Ilgstoši pašvaldības sēdēs nebija deputātu kvoruma, un par pašvaldībām atbildīgā ministrija ar Ivaru Gateru vadībā sagatavoja likumprojektu, iesniedza to Ministru kabinetā, kas virzīja likumprojektu uz Saeimu, un un tā nobalsoja par likumu. Rendā notika ārkārtas vēlēšanas, kurās piedalījās septiņi kandidātu saraksti.

Runājot par šodienu, jāskatās, kas notiks ar VARAM sagatavoto un Ministru kabinetam iesniegto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Ministru kabinetam jāizlemj, vai tas ir jāvirza uz Saeimu.

Visu interviju Kas var atlaist Saeimu  un Rīgas domi? lasiet 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.