A. Kiršteins klātesošajiem atgādināja vēsturi, proti, ka azartspēļu nozari Latvijā bija plāns sakārtot arī pirmās neatkarības laikā, taču plāniem strīpu pārvilka pāri karš. Pirms Otrā pasaules kara bijis plāns azartspēles koncentrēt vienuviet Latvijā un kā piemērotākā vieta apspriesti Bernāti.

Saeima šā gada 10. janvāra sēdē nolēma nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēšanai vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijas teritorijā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iniciatīvu aizstāvēja Juris Jurašs (JKP), kurš skaidroja savu pozīciju – azartspēļu atkarība ir slimība, kuras dēļ iedzīvotājiem rodas parādi un viņi dodas tos «atstrādāt uz ārzemēm», tādēļ Latvija zaudē cilvēkus. Lai situāciju mainītu, iniciatīvas autori iesaka, veikt grozījumus Azartspēļu likumā, paredzot, ka turpmāk kazino drīkst ierīkot tikai luksus klases viesnīcās.

Situācijas analīze liecina, ka Rīgā šādam statusam varētu atbilst 58 viesnīcas, reģionos – 17.

Finanšu Ministrijas Valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos Jana Salmiņa norādīja, ka nozares sakārtošana jau notiek.

Azartspēļu zāļu skaits no pirmskrīzes 600 zālēm samazināts līdz aptuveni 300. Turklāt klienti, kuri saprot, ka viņiem izveidojusies atkarība, var uzrakstīt iesniegumu ar lūgumu neielaist personu azartspēļu norises vietās.

J. Salmiņa informēja, ka dažādas ministrijas ir piedalījušās Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu 2019.-2026.gadam izstrādē un politiķiem un iesaistītajām pusēm ir bijusi iespēja izteikt priekšlikumus. Projekta izskatīšana ir noslēgusies, taču reaģējot uz iniciatīvu par azartspēļu zāļu būtisku ierobežošanu, komisijā tika pieņemts lēmums atvērt dokumentu par nozares politikas pamatnostādnēm un skatīt to vēlreiz.

J. Salmiņa pauda, ka azartspēļu zāļu aizliegums varētu nenovest pie iniciatīvas autoru iecerētā, jo varētu novirzīt spēļu zāļu klientus uz nelegālo interneta vidi, kas atņems valstij ienākumus.

Gada laikā azartspēļu nozare Latvijas budžetā ienes ap 69 miljoniem eiro. Tādējādi legālā azartspēļu nozare ir būtisks valsts budžeta ieņēmumu avots. Salīdzinājumam: piemēram, zinātnei valsts 2018. gadā atvēlējusi 40 miljonus eiro, sportam – 34 miljonus, neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai – 52 miljonus, Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas valdes loceklis Andis Jacino.

Gatis Eglītis (JKP) komisijas sēdes laikā izteica pārmetumus Finanšu ministrijai par vienpusīgu situācijas atspoguļojumu. «Ļausim strādāt cilvēkiem produktīvās nozarēs,» ieteica G. Eglītis. Nozarē strādājošo skaits tiek lēsts ap 4 tūkstošiem.

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars pat bija spiests aizrādīt JKP biedriem, ka komisijā ziņojumus sniedz ierēdņi, nevis politiķi, tādēļ vajadzētu būt pieklājīgiem un neveltīt ierēdņiem emocionālus pārmetumus par azartspēļu nozares klientu veselības stāvokli.

M. Bondars uzsvēra, ka Saeima nodeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēt Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par azartspēļu zāļu aizliegšanu. Tas nozīmē, ka visi jautājumi par nozares ietekmi uz valsts budžetu ir leģitīmi.