Ar šādiem secinājumiem Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā aizvadītajā nedēļā dalījās Valsts kontrole (VK) pēc reformas likumības un lietderības revīzijas. Tiesa, VID amatpersonas turpat uz vietas solīja laboties, reformu pabeigt, kļūdas un neskaidrības novērst, paužot neizpratni par jautājumu, ka uzņēmējiem ar reformu būtu nodarīts kāds kaitējums.

Ilgā reforma

«Reformu veido divi Ministru kabineta (MK) noteikumi. Pirmie nosaka jaunas, stingrākas prasības kases aparātiem, bet otri nosaka izmaiņas to lietošanas kārtībā. MK noteikumus pieņēma 2014. gadā, bet kases aparātu reformas pirmsākums bija jau 2011. gadā, kad parādījās prasība pēc reformas. VK neapšauba, ka reforma bija vajadzīga. Tās pamatmērķis bija ierobežot iespējas iejaukties kases aparātu programmās. Iepriekšējais regulējums bija no 2003. gada, un prasības bija maigas. Tādēļ arī pastāvēja iespēja krāpties. Otrs mērķis bija pastiprināt VID iespējas pārbaudīt kases aparātus un fiksēt iejaukšanās gadījumus. Reformā iesaistītās puses bija FM un VID,» šādi ziņojumu deputātiem iesāka VK Ceturtā revīzijas departamenta direktore Inga Vilka.

VK konstatējusi, ka kopš 2016. gada VID ir izveidota īpaša nodaļa ar 15 darbiniekiem, kas nodarbojas ar kases aparātu lietām. Reforma tieši skar elektronisko kases aprātu lietotājus, izplatītājus un apkalpojošos dienestus. Reformas laikā ir noteikta jauna institūcija kases aparātu atbilstības pārbaudei. VK šādu revīziju izvēlējusies veikt, jo tā skar lielu nodokļu maksātāju skaitu un tās virzība ir gausa, prasījusi teju desmitgadi.

Kontroles jautājumi

Lai saprastu, ko īsti VK pārbaudīja, ir svarīgi zināt, kādi jautājumi sākotnēji tika uzstādīti. VK revīzijā vērtēja gan FM, gan VID darbu reformas laikā. Plāns bija uzzināt, vai iestādes meklējušas alternatīvus risinājumus, vai skaidri noteikušas reformas mērķus un sasniedzamos rezultātus, lai būtu skaidrs ieguvums sabiedrībai. VK vērtēja arī kases aparātu lietošanas kārtības normatīvo aktu kvalitāti, jautājot, vai noteikumi ir kvalitatīvi un neierobežo uzņēmējdarbības attīstību. Vai ir kompetents elektronisko kases aparātu (EKA) apkalpojošais dienests? Vai VID rīcībā ir kvalitatīvi dati par reģistrētajiem EKA un to lietotājiem? Vai VID efektīvi veic iekšējo tiesību aktu pārbaudi? Vai EKA atbilstības pārbaude notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem?

«Mēs pieņēmām, ka reformu var uzskatīt par projektu, un tā arī to vērtējām pēc projektu vadības labās prakses vadlīnijām,» skaidroja I. Vilka.

Skaidrības nav

Galvenais VK secinājums ir, ka ilgstošā EKA reforma ir neskaidra, ieilgusi, un ar dažādiem trūkumiem. «Uzsākot izmaiņas, VID nebija darbinieku ar speciālām zināšanām. Vērtējot iespējamo risinājumu, netika izskatīti vairāki varianti vai alternatīvas. Neatradām pamatotus aprēķinus, cik plānotās izmaiņas varētu izmaksāt. Pieņēmumi par prognozējamām izmaksām uzņēmējiem ir ļoti atšķirīgi – sākot no 16 miljoniem eiro pēc VID aprēķiniem, līdz 74 miljoniem eiro pēc uzņēmēju aprēķiniem,» stāstīja I. Vilka.

Visu rakstu lasiet 29. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.