Sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 53 uzņēmumi. 

«Sākumā aktivitāte bija zemāka, un likuma darbības pirmajā pusgadā sociālā uzņēmuma statusu  ieguva 16 uzņēmumi, taču pēc tam aktivitāte pieauga un otrajā pusgadā statusu ieguva 33 uzņēmumi. Pašreizējā aktivitāte atbilst gaidītajai,» saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vadītājs Juris Cebulis. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktores Lienes Reines–Mitevas vērtējumā tendence ir pozitīva, jo katru mēnesi reģistrā klāt nāk jauni uzņēmumi. Aktivitāte esot pietiekama, jo īpaši ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība ir specifisks biznesa veids un uzņēmējam jābūt ieinteresētam, motivētam, jāpārzina ne tikai bizness, bet arī jāizprot sociālās problēmas sev apkārt. «Tas nav katram, tāpēc mums ar lielu cieņu ir jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri iepērk savam uzņēmumam pakalpojumus un preces no sociālajiem uzņēmējiem,» viņa uzsver. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija apvieno 110 biedrus. Lai sasniegtu pietiekamu ietekmi, viņas skatījumā, kritiskā masa varētu būt 200 sociālie uzņēmumi visā Latvijā. Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kas nozīmē, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepcija vēl nav pazīstama lielai sabiedrības daļai, it īpaši reģionos, lai arī varētu pieņemt, ka tieši reģionos sociālo problēmu loks ir lielāks un nospiedošāks.

«Sociālās uzņēmējdarbības programmas ietvaros līdz šim esam noslēguši 39 granta līgumus visā Latvijā. To apmērs ir no nepilniem 8 līdz pat 200 tūkstošiem eiro, kas ir maksimāli pieļaujamā viena granta summa. Kopējā piešķirto grantu summa šobrīd ir gandrīz trīs miljoni eiro, tostarp jau noslēgto granta līgumu summa – 2,7 miljoni eiro,» saka Altum Programmu attīstības departamenta vadītāja Madara Dambe–Krastkalne.

Sociālās uzņēmējdarbības programmas ietvaros kopumā līdz šim Altum saņēmis 109 grantu pieteikumus, tostarp 2018. gadā vien – 90 pieteikumus. Interese par sociālā uzņēmuma grantiem ir stabili noturīga – aizvadītā gada 4. ceturksnī pieteikumu skaits pieaudzis par aptuveni 1/3. M. Dambe–Krastkalne to skaidro ar normatīvā regulējuma izmaiņām – līdz 2018. gada beigām uz atbalstu varēja pretendēt tie komersanti, biedrības, nodibinājumi, kurus par programmas dalībniekiem bija  atzinusi Labklājības ministrija. Tādējādi pagājušā gada nogalē aptuveni 2/3 pieteikumu bija no uzņēmumiem, kas pieteicās vēl pēc iepriekšējā regulējuma, un aptuveni 1/3 bija komersanti, kuri jau saņēmuši sociālā uzņēmuma statusu atbilstoši Sociālā uzņēmuma likuma nosacījumiem, kas bija iespējams kopš 2018. gada 1. aprīļa. Kopš 2019. gada uz grantiem var pretendēt tikai sociālā uzņēmuma statusu ieguvušie komersanti. Šogad līdz šim iesniegti desmit jauni pieteikumi.

«Sociālā uzņēmuma statuss ir oficiāls apliecinājums sociālam mērķim, kas izveidojies dabiski. Projektu sākotnēji radīju kā klasisku biznesa projektu, tikai es kā radītāja piederēju un piederu pie sociālās grupas, uz kuru parasti tiek vērsti sociālās uzņēmējdarbības projekti. Jo vairāk es saskāros ar sociālo uzņēmējdarbību, jo vairāk redzēju to, kādā situācijā atrodas invalīdi Latvijā. Bieži vien saknes tam saistītas ar ģimeni un audzināšanu, līdz ar to izmaiņām būs nepieciešami daudzi gadi. Tas, ka OWA ir sociālā uzņēmuma statuss, palīdz pievērst uzmanību situācijai un rada interesi sabiedrībā, kas, cerams, nonāks arī līdz ģimenēm,» teic apģērbu zīmola OWA dibinātāja Natālija Jermolajeva. Jau divas reizes ir īstenota zīmola fotosesija, modeļu lomā piesaistot cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Šo tradīciju viņa plāno turpināt, jo fotosesiju bildes neizraisīja žēlumu.

Vaicāta par to, kā vērtē likumu, N. Jermolajeva teic, ka ir pagājis tikai gads un tagad tiek nodotas pirmās atskaites un pārskati, tiek vēl formulēts atskaišu un uzskaites formāts, kā arī tas, kā varētu vērtēt šo uzņēmumu sociālo ietekmi, jo tas ir diezgan sarežģīti.

Visu rakstu lasiet 24. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.