Nevarēs piedalīties arī tie Latvijā reģistrētie uzņēmumi, kuriem vairāk nekā 25% kapitāla īpašnieks ir ofšorā reģistrēta kompānija. Tāds ir Saeimas vairākuma lēmums, izskatot otrreizējai caurlūkošanai nodotos grozījumus Publisko iepirkumu likumā.

DB aptaujāto uzņēmēju un ekspertu vidū bija radikāli atšķirīgi secinājumi, jo daļa uzskatīja šo lēmumu par priekšvēlēšanu populismu, citi – par «politiķu mājienu» kādiem lielu publisko iepirkumu potenciālajiem pretendentiem, vēl citi – par «pārbaudījumu» Valsts prezidentam, kurš jau reizi šī likuma grozījumus nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Vienlaikus ir jautājums, ko un kā šajā jomā turpmāk darīs publisko iepirkumu veicēji, proti, kā praksē pārbaudīs pretendenta īpašniekus un, vēl jo vairāk, to juridisko pieraksta adresi, īpaši akciju sabiedrību gadījumā, kad izziņas par akcionāriem būs jāprasa no pašas akciju sabiedrības. Tāpat bija retorisks jautājums, vai tiks baudīti tikai pirmās pakāpes «vecāki» (akcionāri, dalībnieki), vai arī šim skrīningam tiks pakļauti arī dalībnieku «vecāki» un «vecvecāki», proti, juridiski uzņēmuma akcionārs var būt kādā citā ES dalībvalstī reģistrēta juridiska persona, kuras īpašnieks savukārt ir reģistrēts kādā zemu nodokļu teritorijā. Minēto iemeslu dēļ tiek pieļauts, ka agri vai vēlu šie nosacījumi klusām tiks atcelti vai arī tajos «iemontētas» kādas izmaiņas.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, nododot šos grozījumus Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, norādīja, ka nav vērtēta parlamentā atbalstīto normu atbilstība Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī nav vērtēta regulējuma piemērošana. Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja apkopotās informācijas par 2017. gadu, Latvijā tikai divos iepirkumos ir uzvarējuši uzņēmumi, kuri ir reģistrēti kādā no valstīm, kas minētas piemērojamos noteikumos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām.

Visu rakstu Ofšorus pie «siles» nelaidīs lasiet 2. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.