Likumprojektam piešķirta steidzamība, un pirmajā lasījumā tas tiks izskatīts 28.oktobrī Saeimā kopā ar citiem nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem.

Likumprojekta izskatīšanu pavadīja opozīcijas politiķu kritika par plānotā regulējuma negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību un ekonomiku kopumā.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka daudzās pasaules valstīs jaunu un mazu uzņēmumu veidošana tiek veicināta un pastāv īpašie nodokļu režīmi šādas uzņēmējdarbības veicināšanai.

"Jūs taču negribat pateikt, ka visas valstis ir stulbas, ka viņiem nav vienāds nodokļu režīms? Finanšu ministrija (FM) dara savu darbu, FM nevar zināt visu par visām tēmām, nevar orientēties un arī neorientējas," secinājis politiķis.

Arī deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) akcentēja, ka mazo uzņēmumu darbību nedrīkst vērtēt tikai pēc budžetā iekasēto nodokļu apmēra, jo šādu uzņēmumu devums ir būtisks ekonomikas kontekstā, atslogojot sociālo budžetu un rodot jaunas darbavietas.

Politiķis Igors Pimenovs (S) bija īpaši kritisks, uzsverot, ka šādi grozījumi ir "pēdējā nagla uzņēmējdarbības iesācēju zārkā un pēc tam būs tikai bēres". Viņaprāt, neviena no ministrijām, kas saistīta ar ekonomikas un nodarbinātības jautājumiem, patlaban nepiedāvā nekādus atbalsta mehānismus uzņēmējiem, savukārt pēc rosinātajām pārmaiņām mikrouzņēmumi "iekļūst uzreiz šauros krastos, kur viņi būs saspiesti savās iniciatīvās un nevarēs nodrošināt lielus panākumus".

FM pārstāve Astra Kaļāne uzsvēra, ka nepieciešams paraudzīties, piemēram, uz Igauniju, kas ieviesusi vēl stingrāku regulējumu. Viņa arī akcentēja, ka darba ņēmēji nedrīkst ciest no tā, ka viņu darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs.

Patlaban MUN likme ir noteikta 15% apmērā apgrozījumam līdz 40 000 eiro, bet no nākamā gada paredzēts MUN likmi noteikt 25% apmērā apgrozījumam līdz 25 000 eiro, savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, MUN likme paredzēta 40% apmērā.

Grozījumi likumā arī paredz, ka no nākamā gada MUN varēs attiecināt tikai uz vienu personu, proti, mikrouzņēmuma īpašnieku.

Likumā arī plānots noteikt, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs nevarēs kļūt par MUN maksātāju, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA).

Attiecībā uz jau pieņemtiem mikrouzņēmumu darbiniekiem tiks noteikts pārejas periods līdz 2021.gada 30.jūnijam, kura laikā tiks piemērots patlaban spēkā esošais Mikrouzņēmumu nodokļa likuma regulējums. Savukārt no 2021.gada 1.jūlija par visiem mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā.

Likuma grozījumi arī paredz, ka 67% no MUN tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet 33% tik novirzīti iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

Finanšu ministrija (FM) aprēķinājusi, ka likuma grozījumiem būs pozitīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu, proti, 2021.gadā budžetā plānots papildus iekasēt 21,2 miljonus eiro, 2022.gadā - 21,7 miljonus eiro, bet 2023.gadā - 23,4 miljonus eiro.

Pēc FM sniegtās informācijas 2019.gadā 80 938 personas bija reģistrētas kā mikrouzņēmumos nodarbinātie.

Minētie likuma grozījumi ir daļa no 2021.gada budžetu pavadošās likumprojektu paketes.