Šādu lēmumu atbalstīja 73 deputāti, pret bija 17 parlamentārieši.

Juraša izdošanu iepriekš atbalstīja arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kur par šādu lēmumu balsoja deviņi deputāti, bet četri bija pret.

Jurašs ir kritisks par šo lietu. Viņš pauda, ka Ģenerālprokuratūra šajā lietā maldina, bet lieta tiekot būvēta uz meliem un puspatiesībām. Turklāt šī esot vēršanās pret trauksmes cēlēju. Jurašs ir pārliecināts, ka šī lieta ir politiski motivēta, savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers darbojas kā «oligarhu advokāts».

Deputāts šodien Saeimas debatēs norādīja, ka tiesā pierādīs savu taisnību, kā arī mudināja parlamentu balsot tā, lai viņš nezaudētu šo iespēju. Pēc Juraša runas debatēs JKP deputāti piecēlās kājās un aplaudēja. Saeimas sēdē piedalījās arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns debatēs pauda, ka runā kā tieslietu ministrs, nevis JKP līderis. Viņš kritizēja šo situāciju, paužot, ka šī lieta nonākusi līdz Saeimai politisku motīvu dēļ.

Parlamentārietis Andrejs Judins (JV) debatēs norādīja, ka bija sarežģīti iegūt iespēju iepazīties ar lietas materiāliem. Deputāts akcentēja, ka Saeima nav tiesa, līdz ar to šeit netiek analizēts nozieguma sastāvs. Saeimas jautājums ir reaģēt uz apgalvojumiem, ka lieta ir politiski vai citādāk motivēta, piebilda Judins. Viņš skaidroja, ka ir pretrunas starp Juraša un prokurora apgalvojumiem, un balsojums pret izdošanu nozīmētu turpināt dzīvot neziņā. Jautājumi par šo lietu tiks atbildēti līdz ar tiesas spriedumu, uzskata Judins.

Tikmēr deputāts Aldis Gobzems (KPV LV) pārmeta Jurašam «buržuāzisks dzīvesveidu», kas neatbilstot ienākumiem. Gobzems mudināja «netaisīt Jurašu par varoni», bet piemērot «bezkompromisa tiesiskumu» arī šajā gadījumā.

Tikmēr bijušais premjers, pašreizējais deputāts Māris Kučinskis (ZZS) debatēs pauda pārliecību, ka Ģenerālprokuratūra un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav politiski ietekmējami.

JKP šodien pie Saeimas arī organizēja tautas sapulci «Par tiesisku Latviju», kas pulcēja ap 100 cilvēkiem. JKP uzsver, ka šajā gadījumā trauksmes celšana tiek sodīta ar kriminālprocesu. Tāpat pasākumā tika pieprasīta Kalnmeiera atkāpšanās.

Savukārt Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns iepriekš žurnālistiem sacīja, ka viņam nav pilnīgi nekādas politiskas ieinteresētības panākt Juraša kriminālvajāšanu.

Pēc deputāta izdošanas kriminālvajāšanai viņš vairs nedrīkst piedalīties parlamenta un komisiju sēdēs, līdz ar to nedrīkst balsot.

Kā ziņots, Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS «Latvijas Dzelzceļš» (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.

Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.