Tā DB norāda jomas eksperti. Grozījumi Šķīrējtiesu likumā, ar kuriem tika noteiktas stingrākas prasības šķīrējtiesnešiem un patstāvīgās šķīrējtiesas izveidei, kā arī stiprināts uzraudzības mehānisms, stājās spēkā pirms nepilniem diviem gadiem. Grozījumu mērķis bija atjaunot sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesām, padarīt to izveides procesu caurskatāmu un izvirzīt kvalitātes prasības. Tieslietu ministrijas ieskatā, grozījumi savu mērķi ir sasnieguši, jo pēc reformas uzsākšanas šķīrējtiesu skaits Latvijā samazinājies apmēram par divām trešdaļām. Šobrīd šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrēta 71 pastāvīgā šķīrējtiesa, liecina Uzņēmumu reģistra dati. Jāatgādina, ka 2014. gadā šķīrējtiesu skaits sasniedza 214. Zvērināts advokāts un viens no Šķīrējtiesu likuma izstrādātājiem Jānis Lapsa DB atzīmē, ka pagaidām šķīrējtiesu jomā Latvijā nekāda attīstība nav notikusi. Ir samazinājies šķīrējtiesu skaits, tomēr kopumā tās ik gadu skata tikai aptuveni 1000 lietu. Tas nozīmē, ka šķīrējtiesu skaits būtu vēl samazināms, jo daļa no esošajām joprojām nedarbojas vai, iespējams, ir izveidotas, lai veiktu kādas nelikumības. Tāpat pēdējo divu, trīs gadu laikā nav bijuši skaļi šķīrējtiesu spriedumi, kas tapuši pēc procesa pārkāpumiem. Nozares speciālisti norāda, ka Rīgai kā vietai ir visas iespējas kļūt interesantai tieši šķīrējtiesu ziņā, tomēr, lai to panāktu, Šķīrējtiesu likums ir jāpielīdzina Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) Parauglikumam.

«Latvija ir ratificējusi Ņujorkas konvenciju un pieņēmusi Šķīrējtiesu likumu, lai uzlabotu šķīrējtiesu kvalitāti, reputāciju un ad hoc šķīrējtiesu (konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai) procesu. Rīga ir ģeogrāfiski stratēģiski izvietota, lai kalpotu par Baltijas un Ziemeļeiropas, un Austrumeiropas centru strīdu izšķiršanai, un tai ir attīstīta infrastruktūra. Nākamie soļi varētu ietvert tiesu prakses veidošanu attiecībā uz ārvalstu un vietējo šķīrējtiesu nolēmumu, kā arī pagaidu aizsardzības līdzekļu atzīšanu un izpildi, Šķīrējtiesu likuma pilnveidošanu, par paraugu ņemot UNCITRAL Parauglikumu, un Latvijas tiesību aktu pielīdzināšanu starptautiski atzītiem komerciālo šķīrējtiesu standartiem,» runājot par Latvijas potenciālu, norāda ZAB BDO Law vecākā juriste Anna Mandel.

Visu rakstu Iespēja ir, tikai jāprot izmantot  lasiet 13. septembra laikrakstā Dienas Bizness. 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.