Šā gada pirmajos četros mēnešos ir sākti vienpadsmit kriminālprocesi par vajāšanu, viens ir nodots kriminālvajāšanas sākšanai, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem likums tika papildināts ar pantu, kas paredz kriminālatbildību par vajāšanu. Sarunvalodā šo darbību mēdz apzīmēt arī ar terminu stalkings. Krimināllikumā vajāšana ir definēta kā vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlama saziņa ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību. «Vajāšana ietver atkārtotus gadījumus, kas individuāli var būt vai nebūt nekaitīgas darbības, taču kopā tās grauj cietušā drošības sajūtu un izraisa ciešanas, bailes vai trauksmi. Vajāšanu var izdarīt vairākos veidos – tā var izpausties kā uzmācīga komunikācija, miera traucēšana, sekošana, ilgstoša uzturēšanās vienā vietā, lai novērotu citu personu, vai citas personas aizskaršana jebkurā citā līdzīgā veidā bez likumīga iemesla. Tā var izpausties kā pietuvošanās personai vai tās konfrontēšana, ierašanās personas darba vietā vai sazināšanās ar darba devēju, darba kolēģiem vai ar kaimiņiem. Vajāšanu var realizēt, arī vienkārši atrodoties pie personas privātīpašuma vai iekļūstot tajā, sūtot, piegādājot, novietojot materiālu vai objektu vajātajai personai pieejamā vietā bez jebkāda iemesla. Vajāšana var ietvert arī informācijas ievākšanu par personu, komunicēšanu ar vajātajai personai tuvu cilvēku,» skaidro zvērināta advokāte Viktorija Jarkina, Sorainen vadošā speciāliste un Balto apkaklīšu noziegumu prakses vadītāja Latvijā.
##Liela problēma
«2018. gada pirmajos četros
mēnešos jau ir sākti 11 kriminālprocesi un viens ir nodots
kriminālvajāšanas uzsākšanai,» informē Gita Gžibovska, Valsts policijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste. Latvijas Zvērinātu
advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs norāda, ka līdz šim,
visticamāk, nevar runāt par kādu stabilu un zināmu šīs normas
piemērošanas interpretāciju un praksi, jo tā ir jauna. Viņam savā darbā
līdz šim nav bijusi saskarsme ar kriminālprocesiem, kas tiktu veikti par
kādas personas vajāšanu. Arī V. Jarkina teic, ka līdz šim neviens no
viņas pārstāvētā biroja klientiem nav vērsies tieši ar šādu problēmu.
Tomēr var pamatoti uzskatīt, ka personu vajāšana ir liela problēma
valstu mērogā.
Visu rakstu Vajāšanu sāks sodīt lasiet 10. maija laikrakstā Dienas Bizness.
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.