Revolūcija starptautisko nodokļu sfērā mainīs spēles noteikumus ārvalstu investīciju piesaistē; lielu lomu spēlēs nodokļu administrācija, kurā jau ir uzsāktas pārmaiņas vairākās jomās

Tādu ainu rāda Domnīcas Certus pētījums.

Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka pašlaik nav skaidrības, ar ko beigsies OECD BEPS (Base erosion and profit shifting) process un kādi būs jaunie spēles noteikumi. Lai arī, viņaprāt, ir nepieciešama lielāka skaidrība par to, kā būs, kamēr to iegūsim, paies laiks, taču zaudēt laiku nedrīkst, un tāpēc valsts iestādēm būtu jārīkojas nekavējoties.

!Jau patlaban VID spēj kvalitatīvi apkalpot lielus ārvalstu investorus, piemēram, Uralkalij, taču kapacitāte ir ierobežota. Tāda mēroga darījumus varam apkalpot kādus divus gadā, ne vairāk, DANA REIZNIECE-OZOLA, FINANŠU MINISTRE

Pētnieks Ģirts Greiškalns atzina, ka globālie izaicinājumi ir ne tikai sarežģīti pārrobežu darījumi, bet arī jauni uzņēmējdarbības, kā arī maksāšanas veidi un formas un jau minētā BEPS iezīmētā revolūcija starptautisko nodokļu sfērā. Proti: OECD transfertcenu (darījumu politikas) vadlīnijas, straujas pārmaiņas starptautiskajā regulējumā, kopīgs ziņošanas standarts, stingrākas regulatīvās prasības no pārvalstu (ES, OECD) institūtiem, mātes un meitas uzņēmumu direktīva. Ģ. Greiškalns atzina, ka pašlaik nav iespējams prezentēt nepārprotamus secinājumus un rekomendācijas, lai atbildētu uz jautājumu, kā kaut ko panākt, taču ir skaidri secinājumi, ko vajadzētu darīt, lai būtu gatavi atbildēt uz jaunajiem izaicinājumiem. «Nav šaubu, ka revolūcija nodokļu administrēšanas jomā jau notiek, jo tā, kā bija, vairs nebūs. OECD ir ieviestas jaunas 15 rekomendācijas, kuras jārealizē nodokļu administrācijām, turklāt ES cītīgi seko OECD, jo pēdējo 12 mēnešu laikā ir sešas jaunas direktīvas, kuras definē jaunus spēles noteikumus starptautiskajiem uzņēmumiem,» skaidro Ģ. Greiškalns. Viņš steidz piemetināt, ka tāpēc arī ir jārunā par VID spēju piesaistīt Latvijai starptautiskos uzņēmumus, sniedzot tiem nepieciešamos pakalpojumus. «Latvijas uzņēmēji strādā starptautiski, un tāpēc arī tiem ir tieši tādas pašas izvēles tiesības kā citiem starptautiskajiem uzņēmumiem – ar kuras valsts nodokļu administrāciju darboties ciešāk,» uz vēl vienu aspektu norāda Ģ. Greiškalns. Viņaprāt, neraugoties uz daudzām neskaidrībām, ir arī iespēju loks, kur sevi varam pozicionēt ne tikai citādāk, bet arī labāk, tādējādi kļūt par ieguvējiem no jaunajiem izaicinājumiem. «Protams, šādos apstākļos nodokļu konsultantiem darba – gan interpretējot normas, gan tās skaidrojot un konsultējot – netrūks,» bilst Ģ. Greiškalns. Kā piemēru viņš minēja Lietuvas nodokļu konsultanta secinājumu par transfertcenu dokumentāciju, kas agrāk bijusi uz 100 lpp., bet tagad ir uz 500 lpp. «Šobrīd nevar kopēt citu valstu pieredzi, jo tās, tāpat kā Latvija, saskaras ar jauniem izaicinājumiem. Varam ņemt vērā šo pieredzi, taču pašiem ir jādomā savi risinājumi, kas sniegtu konkurētspējas priekšrocības, atbilstoši mūsu situācijai.

!Starptautisko uzņēmumu atvešanas funkciju uz Latviju varētu īstenot lielā četrinieka auditorkompānijas, ILZE CĪRULE, VID ĢENERĀLDIREKTORE

Ekspertu diskusijās iezīmējas vairāki punkti. Proti, VID iekšējā zināšanu un izcilības centra izveide, kur varētu izglītot visus nodokļu administrācijas darbiniekus. Tāpat ekspertu līmenī tika diskutēts par administratīvo līgumu piemērošanu nodokļu jomā, kas varot dot papildu risinājumus sadarbībai ar uzņēmumiem, nodrošinot tieši prognozējamību nākotnē. Vēl viens svarīgs uzdevums būtu VID Konsultatīvās padomes nodokļu jomā izveide, kura, pēc Ģ. Greiškalna sacītā, skatītos starptautisko tiešo un netiešo nodokļu jautājumus. Tāpat ir neatbildēti jautājumi par VID padziļinātās sadarbības programmas uzņēmumu apkalpošanu, iekšējās un ārējās komunikācijas pilnveidošanu un pielāgošanu konkrētām mērķauditorijām, VID pakalpojumu sniegšanu angļu valodā, norādīja Ģ. Greiškalns.

Visu rakstu Nodokļu administrācija pārmaiņu vējos lasiet 5. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.