#Grāmatvežiem gads sācies revolucionāru pārmaiņu zīmē līdz ar nodokļu reformu, tam turpinājums būs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanas jautājums.
Grāmatvežiem gads sācies revolucionāru pārmaiņu zīmē līdz ar nodokļu reformu, tam turpinājums būs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanas jautājums
To intervijā DB stāsta
Grāmatvežu asociācijas valdes locekle un grāmatvedības pakalpojumu
sniedzēja SIA Numeri līdzīpašniece Lilita Bērziņa. Viņa atzīst, ka 2018.
gads varētu būt par lūzuma punktu daudzus gadus iekrāto problēmu
sakārtošanā.
Fragments no intervijas, kas publicēta 13. februāra laikrakstā Dienas Bizness:
Kāds ir nodokļu reformas darbības pirmais mēnesis grāmatvežiem?
Izaicinošs,
kaut arī nodokļu reformu paredzošie likumprojekti Saeimā tika akceptēti
jau pērnā gada jūlija nogalē, tātad bija pieci mēneši, lai šīm
pārmaiņām visi – grāmatveži, uzņēmēji, nodokļu administrācija,
grāmatvedības programmu izstrādātāji – būtu gatavi. Protams, nodokļu
reformu skaidrojošie Ministru kabineta noteikumi parādījās salīdzinoši
vēlu, turklāt tajos tika veiktas korekcijas. Grāmatveži ir pietiekami
aizņemti, tāpēc tuvojošās pārmaiņas apzinājās, taču visās specifiskajās
piemērošanas niansēs neiedziļinājās, jo darbs dzen darbu, un paļāvās, ka
ir taču grāmatvedības sistēmas, kas grāmatvežiem palīdz tikt galā ar
aprēķiniem.
!Par uzņēmumu ienākuma nodokļa jauno kārtību grāmatveži pagaidām nedomā.
Diemžēl šīs sistēmas šo iespēju vairs nedod, vismaz
attiecībā uz darba algas aprēķināšanai nepieciešamo informāciju, un
pateicoties tam, ka tagad katram cilvēkam individuāli nosaka neapliekamo
minimumu, kā arī ieviestas diferencētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa
likmes. Rezultātā grāmatvedim, kuram jārēķina darba alga pieciem
darbiniekiem, darba kļuvis vairāk, jo daudz kas jādara manuāli, taču tas
ir paveicams. Problēmas, aprēķinot darba algu, rodas tiem grāmatvežiem,
kuru uzņēmumos ir daudz strādājošo un kur ir salīdzinoši sarežģīta
algas aprēķināšanas kārtība, piemēram, piemaksas un dažādas amatu
kategorijas. Šai situācijai sagatavoties nebija iespējams.
Par uzņēmumu
ienākuma nodokļa jauno kārtību grāmatveži pagaidām nedomā, jo pirmā šī
nodokļa deklarācija pēc jaunajām prasībām jāiesniedz tikai jūlijā – par
pirmo pusgadu. Protams, vairākas izdevumu kategorijas ir jāsaliek
pareizajos lodziņos – ja to nedara uzreiz, tad var prognozēt kreņķus
jūlija sākumā. Lai arī noteikts, kuras izmaksas tiek pielīdzinātas
dividenžu izmaksai, tomēr interpretācijas un neskaidrības saistībā ar
to, kas tad ir ar saimniecisko darbību nesaistītie tēriņi, vēl ir
priekšā. Šī ir tā daļa, no kuras valsts var «paņemt» naudu, jo nodokļu
administrācija, atnākot pārbaudē, vērtē arī darījuma ekonomisko būtību,
nevis tikai juridisko formu, un te var tikt lauzti šķēpi, jo Valsts
ieņēmumu dienests uzskatīs attiecīgos tēriņus par tādiem, kas
pielīdzināmi dividenžu izmaksai, savukārt uzņēmējs šīs izmaksas būs
atzinis, piemēram, kā darbinieku saliedēšanas un motivēšanas izmaksas.
Var veidoties situācija, ka uzņēmējam no šīs summas būs jāsamaksā
attiecīgais uzņēmuma ienākuma nodoklis, vai arī jāiet taisnību meklēt
tiesā.
!Vai skrūve ir vai nav būvizstrādājums, vai transporta pakalpojumam, pārvadājot būvizstrādājumus, ir vai nav reversā PVN maksāšanas kārtība.
Liela šķēpu laušana, kas gan notiek salīdzinoši klusi, ir par reversā PVN maksāšanas piemērošanu būvizstrādājumu piegādēm un arī metālapstrādē. Problēmas rada neskaidrības, kuros gadījumos un kādām precēm vai pakalpojumiem piemēro reverso PVN un kuros ne. Piemēram, vai skrūve ir vai nav būvizstrādājums, vai transporta pakalpojumam, pārvadājot būvizstrādājumus, ir vai nav reversā PVN maksāšanas kārtība. Ja metāls pieder pasūtītājam un metālapstrādes uzņēmums veic tā apstrādi, tad jāstrādā ar parasto PVN maksāšanas kārtību, bet, ja uzņēmējs ir iegādājies metālu un no tā gatavo izstrādājumu, tad ir reversā PVN maksāšanas kārtība. Var uzskatīt, ka nodokļu reformas pirmais gads nevienam – ne grāmatvežiem, ne uzņēmējiem, ne arī nodokļu administrācijai – nebūs viegls. Protams, vieglāk būs tiem, kuriem ir profesionāli grāmatveži, bet tā Latvijā ir liela problēma, jo pašlaik par grāmatvedi var būt jebkurš un bez izglītības – kaut vai ar grāmatvedības kursa noklausīšanos bezdarbnieku apmācībās.
Visu interviju Pārmaiņu vēji grāmatvedībā lasiet 13. februāra laikrakstā Dienas Bizness.
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.