Ja 2016. gadā pašvaldību budžetā bija vērojams 59 miljonu eiro pārpalikums, tad 2017. gadā, ņemot vērā strauju izdevumu pieaugumu, tai skaitā ES fondu projektiem, pašvaldību budžetā ir izveidojies 14,4 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrijā. 

Ja pirmajos trijos 2017. gada ceturkšņos pašvaldību budžetā bija pārpalikums 74,7 miljoni eiro, tad pēdējais ceturksnis tika noslēgts ar 89 miljonu eiro deficītu, tādējādi būtiski ietekmējot gada rezultātu.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2017. gadā pieauga par 257,7 miljoniem eiro jeb 11,7% un sasniedza 2,46 miljardus eiro, kas ir straujākais ieņēmumu pieaugums kopš finanšu krīzes. Lielāko ieņēmumu daļu nodrošināja nodokļu ieņēmumi – 1597,1 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieauguši par 128,1 miljoniem eiro jeb 8,7%. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN).

IIN ieņēmumi 2017. gadā nodrošināja 1351,7 miljonus eiro, kas ir par 118,5 miljoniem eiro jeb 9,6% vairāk nekā 2016. gadā, tostarp 51,3 miljonu eiro IIN ieņēmumu pieaugums novērots Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā. IIN ieņēmumu pieaugums ir saistīts ar vidējās darba samaksas pieaugumu, kas trīs ceturkšņos ir augusi par 7,5% pret 2016. gada attiecīgo periodu, kā arī ar tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas 2017. gada trešajā ceturksnī sasniedza 903 tūkstošus. Saskaņā ar 2017. gada valsts budžeta likumu pašvaldībām 2017. gadā tika garantēti IIN ieņēmumi 1312,2 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā faktisko izpildi, likumā norādītais IIN ieņēmumu apjoms tika pārsniegts par 3%.

!NĪN ieņēmumi Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā ir auguši par 5,3 miljoniem eiro, viens no iemesliem - kadastrālās vērtības pārvērtēšana kultūrvēsturiskajiem objektiem Vecrīgā un Mežaparkā.

NĪN ieņēmumi 2017. gadā bija 228,2 miljoni eiro, kas ir par 8,3 miljoniem eiro jeb 3,8% vairāk nekā 2016. gadā. NĪN ieņēmumi Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā ir auguši par 5,3 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2016. gadu. Viens no iemesliem IIN pieaugumam Rīgas pašvaldības budžetā ir kadastrālās vērtības pārvērtēšana kultūrvēsturiskajiem objektiem Vecrīgā un Mežaparkā.

Otra lielākā ieņēmumu pozīcija pašvaldību budžetā ir valsts budžeta transferti. 2017. gadā valsts budžeta transferti pašvaldībām veidoja 673,9 miljonus eiro, kas ir par 118,3 miljoniem eiro jeb 21,3% vairāk nekā 2016. gadā. Lielāko pieaugumu nodrošināja transferti ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem un valsts budžeta transferti noteiktam mērķim, tostarp atalgojums skolotājiem, kas pieauguši attiecīgi par 82,5 miljoniem un 35,2 miljoniem eiro.

Pārējie ieņēmumi 2017. gadā veidoja 190,8 miljonus eiro, tai skaitā nenodokļu ieņēmumi 61,2 miljonu eiro apmērā, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem 123,5 miljonu eiro apmērā.
Kopējie pašvaldību izdevumi 2017. gadā ir pieauguši par 331,1 miljoniem eiro jeb 15,4% un sasniedza  2477 miljonus eiro, kas, līdzīgi kā kopējiem ieņēmumiem, ir straujākais pieaugums kopš finanšu krīzes. Sevišķi strauju pieaugumu nodrošināja kapitālie izdevumi, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieauguši par 202,8 miljoniem eiro jeb 65,8% un 2017. gadā sasniedza 511,2 miljonus eiro. Kapitālie izdevumi ir pieauguši gan pamatfunkcijām, gan ES fondu projektu realizācijai. Salīdzinot ar 2016. gadu, kapitālie izdevumi ES fondu projektu realizācijai ir pieauguši vairāk nekā desmitkārtīgi, taču jāatzīmē, ka 2016. gadā kapitālie izdevumi ES fondu projektu realizācijai bija būtiski samazinājušies, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem. Lielāko kapitālo izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi kapitālajam remontam un rekonstrukcijai, kas pieauga par 128,4 miljoniem eiro.
Uzturēšanas izdevumi, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieauguši par 128,2 miljoniem eiro jeb 7% un sasnieguši 1965,9 miljonus eiro. Lielāko izdevumu pieaugumu nodrošināja izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem, kas auguši attiecīgi par 59,3 miljoniem eiro jeb 7,4% un 37,5 miljoniem eiro jeb 7,1%. Pieaugums izdevumiem atalgojumam saistīts ar minimālās darba algas celšanu, pašvaldību darbinieku atalgojuma pieaugumu un jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu. Lielāko pieaugumu izdevumiem precēm un pakalpojumiem veicināja remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi (izņemot kapitālo remontu), kā arī izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, kas pieauga attiecīgi par 9,5 miljoniem eiro un 5,2 miljoniem eiro. Tāpat ietekmi uz uzturēšanas izdevumu pieaugumu veicināja subsīdijas un dotācijas, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaugušas par 8,2 miljoniem eiro jeb 5,2%.