Tāda aina atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka 2018. gadā spēkā stājās uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, kuras pamats bija: nemaksā dividendes - nemaksāsi arī uzņēmuma ienākuma nodokli. 

Līdz 2019. gada nogalei spēkā bija nosacīts pārejas periods, kad uzņēmumi varēja izmaksāt dividendes, maksājot 10% lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli par to peļņu, kura savulaik aprēķināta un par ko samaksāts attiecīgais uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet tā netika sadalīta dividendēs. Savukārt, ja līdz 2019. gada nogalei šo iepriekšējos gados (līdz 2018. gadam) nopelnīto, bet dividendēs neizmaksāto vēlāk - 2020. gadā vai vēl tālākā nākotnē - gribēs izmaksāt dividendēs, par to būs jāmaksā divas reizes lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis nekā 2019. gadā.

Pāragri vērtēt

'"Uzņēmēji joprojām mēģina saprast administratīvās izmaiņas saistībā ar UIN reformu un tāpēc vēl būtu vajadzīgi vēl vismaz divi gadi lai varētu diskutēt par to kāda varētu būt šī nodokļa reformas ietekme," skaidroja LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa. Viņa atzīst, ka  pašlaik kreditēšanas apjomi nepieaug, taču secinājumus izdarīt vēl ir pāragri.  

Vienlaikus citi runātāji atzina, ka kreditēšanu ietekmē ne tikai uzņēmumu pašu rocība, bet arī citi faktori, piemēram, neskaidrība un ar to saistītais vērtējamo risku pieaugums. 

Tā kā tikai pērnā gada nogalē beidzās pārejas periods, kad varēja izņemt dividendes pēc vecās kārtības, tad to, vai uzņēmumi kapitālu būs uzkrājuši, varēšot novērtēt tikai pēc laika.

Pozitīvi efekti

"LDDK atbalstīja UIN reformu un aicina saglabāt pašreizējo kārtību, jo reforma ir labvēlīgi ietekmējusi daudzu uzņēmumu uzvedību vairākas jomās," uzsvēra  LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis. Proti, šī reforma ir iedrošinājusi uzņēmumus iziet no pelēkās ekonomikas, jo mazinājies stimuls slēpt neto apgrozījumu un peļņu, tādējādi uzlabojot uzņēmumu finanšu stāvokli, kas savukārt rada labvēlīgākas iespējas investīcijām. "Ja uzņēmumiem ir lielāks pašu kapitāls, tad tas nozīmē arī labākas iespējas aizņemties naudu, kas veicina tehnoloģiju attīstību un ieguvumu  darba ražīguma kāpināšanā, jo īpaši darbaspēka deficīta apstākļos," tā J. Hermanis. 

Viņš uzskata, ka UIN reforma ir sava veida atbalsts legāli strādājošajiem, visus nodokļu maksājošajiem, efektīvākajiem un pelnošākajiem uzņēmumiem.  "Ir vajadzīga analīze par to, kā ir mainījušās uzņēmumu bilances," uzsvēra J. Hermanis. 

Biznesam paliek vairāk

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins norādīja, ka pēc Latvijā īstenotās UIN reformas uzņēmēju rīcībā ir palikušas lielākas naudas summas, nekā pirms šīs reformas. Tomēr uzņēmēji daļu šīs naudas izmanto nevis, lai piesaistītu papildus kredītresursus, bet tieši pretēji - atmaksātu iepriekšējos aizņēmumus. "Tādējādi kredītu apjoms nevis pieaug, bet gan tieši pretēji samazinās," atzina I. Šņucins. 

Viņš atgādina, ka viena no UIN reformas pamatojumiem - uzņēmumu kļūs spēcīgāki un varies vairāk piesaistīt kredītresursus savai attīstībai, jo galu galā, lai aizņemtos arī pašiem ir vajadzīga nauda, vēl jo vairāk, ja nabagiem naudu neaizdod. "Pašlaik makroekonomisko analīzi nav iespējams veikt, jo vienkārši vēl nav datu par 2019. gadu, tāpēc jāpaļaujas uz eksperta, uzņēmēju un nodokļu administrācijas vērtējumu," uzsvēra I. Šņucins. Viņš arī norādīja, ka nav nekādu ieceru attiecībā uz UIN jaunās sistēmas kādām būtiskām izmaiņām.

Biznesa izvēle

Saeimas deputāts Gatis Eglītis interesējās, vai Latvijā nopelnīto, nemaksājot dividendes un līdz ar to arī uzņēmumu ienākuma nodokli, var "izvest" ārpus Latvijas, vēl jo vairāk, ja savulaik par šādām  problēmām sūdzējušies Igaunijas pārstāvji. Savukārt I. Šņucins atgādināja, ka būtībā Latvija ir kopējusi Igaunijas  UIN modeli un arī valsts nav pateikusi, ko uzņēmējiem darīt ar šo nopelnīto  naudu - reinvestēt, uzkrāt, segt iepriekšējos parādus.  Pie salīdzināmas ekonomiskās situācijas Igaunijas uzņēmumi ir labāk kapitalizēti, nekā Latvijā strādājošie un viens no faktoriem, kas savulaik bija atšķirīgs, ir tieši UIN sistēma, kas pēc reformas Latvijā ir izlīdzinājusies.  

Vienlaikus Latvijā, salīdzinājumā ar Igaunijas UIN, ir vairākas  pretizvairīšanās normas (ierobežojumi), piemēram, attiecībā uz aizdevumiem - mātes, meitas vai saistītajam uzņēmumiem, tāpat ir ieviestas nepietiekamās kapitalizācijas normas.

Ciparu lieta

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2019. gadā  uzņēmuma ienākuma nodoklis  iekasēts 44.78 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 201.8 milj. eiro). Protams, valsts budžetā UIN devums pērn bijis tikai nepilni 45 milj. eiro un tas ir vairāk nekā četras reizes mazāks kā bija plānots, veidojot 2019. gada valsts budžetu. "UIN neiekasētā summa ir bāze citu nodokļu papildus ieņēmumiem, turklāt arī Igaunijas pieredze rādīja, ka pirmajos gados patiešām ir šī nodokļa ieņēmumu kritums, bet pēc tam tie atkal pieauga," uzsvēra J. Hermanis. 

Viņaprāt, Latvija pašlaik ir zemākajā UIN ieņēmumu punktā, jo nākotnē gaidāms pieaugums. Jāatgādina, ka 2018. gadā valsts makā UIN tika iekasēti 71.3 milj. eiro (visa gada plāns bija 232.7 milj. eiro), un 2017. gadā - attiecīgi 425.6 milj. eiro.   

Nodokļu administrācija skaidro, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus arī 2019.gadā ietekmēja pārejas perioda uz jauno nodokļa piemērošanas kārtību noteikumi. Ņemot vērā, ka tikai no 2019.gada 21.janvāra varēja atmaksāt avansa maksājumu rezultātā 2018.gada pirmajā pusgadā pārmaksāto nodokļa summu, bija vērojams būtisks atmaksātās summas pieaugums. 

No UIN 2019.gadā tika atmaksāti 125,10 milj. eiro, kas ir par 64,24 milj. eiro vairāk nekā 2018.gadā. UIN ieņēmumi 2019.gadā ir 44,78 milj. eiro, kas atpaliek no plānotā apmēra par 157,02 milj. eiro. Lielākos UIN ieņēmumus 2019.gadā nodrošināja nodokļu maksātāji, kuru pamatdarbība saistīta ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību vai informācijas un komunikācijas pakalpojumiem.