Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas rezultātā uzņēmumiem ir «atņemts» stimuls ziedot naudu sportam un kultūrai, jo tam vairs nav ekonomiskā izdevīguma nodokļa atlaides veidolā.

Šādu ainu rāda nodokļu eksperta Aiņa Dābola veiktie aprēķini par uzņēmumu – ziedotāju izdevumiem pērn, salīdzinot ar 2018. gadā ieviestajām prasībām. «Lai visi aprēķini būtu salīdzināmi, gan šogad, gan pērn tika veikti aprēķini ar pieņēmumu, ka uzņēmums ziedo 100 000 eiro gan 2017., gan arī 2018. gadā,» uz pētījuma metodiku norāda A. Dābols. DB jau 05.09.2018. vēstīja, ka tikai pēc iniciatīvas «Es atbalstu sportu» aplēsēm prognozējamais ziedojumu kritums būs 12-15 milj. eiro apmērā. Uzņēmumu ziedojumu apmēra kritums pēc nodokļu reformas liek meklēt alternatīvus finansējuma avotus sportam, viens no tiem varētu lielāks valsts finansējums. 

DB pērn jau vairākkārt vēstīja par sabiedriskā labuma organizāciju vadītāju bažām saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu un tās radīto iespējamo ziedojumu iztrūkumu. 2018. gada pirmie seši-septiņi mēneši apstiprina pērn izteikto bažu patiesumu. Skaļu iniciatīvu «Es atbalstu sportu» uzsākuši sporta jomā strādājošie, kuri norāda uz ziedojumu katastrofālo kritumu, kas apdraud sporta organizāciju turpmāko darbību un iespējas attīstīt sportu. Ir izskanējušas bažas, ka ziedojumu apmēra kritums šogad salīdzinājumā ar 2017. g. varētu sasniegt pat 75%. Šos sporta jomas aktīvistu saucienus sadzirdēja arī Ministru kabinetā, tāpēc premjers Māris Kučinskis izveidoja darba grupu, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus par sporta valsts pārvaldības un finansējuma maiņu. Darba grupai dots uzdevums sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā priekšlikumus līdz šā gada 31. oktobrim.

«Pērn, vēl pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma nonāca Saeimas dzirnavās, no dažādām sabiedriskā labuma organizācijām – sporta, kultūras, labdarības – tika skandēti trauksmes zvani par to, ka jaunā kārtība uzņēmumus, kas iepriekš ziedojuši, atturēs no šādas rīcības 2018. un nākamajos gados. Rezultātā uzņēmumu ienākuma nodokļa likumprojektā tika iekļauta vēl viena papildu iespēja uzņēmumiem – ziedotājiem, kas ir līdzīga tai, kāda bija visus pēdējos 20 – 25 gadus,» atgādina A. Dābols. Viņš atzīst, ka uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumu apmērs tieši par ziedojumiem 2013.-2015. gadā pēc Finanšu ministrijas datiem bija 22,6 – 24,9 milj. eiro robežās. Tas nav maz, taču, lēšot, ka kopējais šī nodokļa atlaižu apmērs šajos gados bija 377 – 399 milj. eiro, tad tas tikai nedaudz pārsniedz 6,2%. «Neticu, ka lēmumu pieņēmēji nesaprata, ka, ziedotājiem atņemot «burkānu», ziedojumu apmēri būtiski saruks, kas izraisīs neapmierinātību no sabiedriskā labuma organizāciju puses, turklāt tieši viskarstākajā priekšvēlēšanu laikā, tādējādi bruģējot ceļu potenciālo vēlētāju negācijām pret partijām, kas ir pie varas, un to kandidātiem uz 13. Saeimu,» uz jautājumu par to, vai rezultāts bija prognozējams, atbild A. Dābols. Viņš uzskata, ka visas šīs jezgas varēja nebūt, ja lēmumus pieņemošie politiķi vienkārši izrēķinātu salīdzinoši vienkāršus matemātikas piemērus vai arī palūgtu šos aprēķinus veikt profesionāļiem, kādi gan bija, gan arī ir Finanšu ministrijā, vai arī nodokļu konsultantiem.

«Protams, tā tas ir bijis visus pēdējos 27 gadus, turklāt 90. gadu sākumā uzņēmumiem – ziedotājiem bija atlaide nevis kā iepriekš 85% no ziedojumu summas, bet gan visi 90%, taču šogad šīs atlaides apmērs ir samazināts līdz 75%,» skaidro A. Dābols. Viņš nenoliedz, ka būtībā uzņēmumi - ziedotāji par šādu padalīšanos ar savu peļņas daļu tika «atalgoti» ar valsts «nepaņemto» peļņas nodokļa daļu. 

Visu rakstu Ziedojumu «cenas» pieaugums lasiet pirmdienas, 22.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.