Par to, kāds liktenis sagaida mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmu un tā izmantotājus, pašlaik ir grūti spriest, taču ir vairāki atšķirīgi viedokļi attiecībā uz šo nodokļu maksāšanas režīmu. 

Vairāki DB aptaujātie MUN maksātāji atteicās publiski paust savu nostāju, jo «tās ir tikai rekomendācijas» un neesot arī skaidrs, ko nozīmējot «pakāpeniski pārtraukt» šo režīmu, jo tādējādi varot saprast, ka nevienam jaunpienācējam vairs nav iespējas izmantot šādu nodokļu maksāšanas režīmu, vai arī tiek noteikts laiks, piemēram, trīs vai pieci gadi, kuru laikā esošie, godīgi strādājošie MUN maksātāji pāriet uz citu nodokļu režīmu, vai varbūt valsts piedāvās citu nodokļu maksāšanas un darbības režīmu mazajam biznesam.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja priekšrocības no 2019. gada vēlējušās izmantot 705 personas, savukārt šo statusu zaudējušas vairāk nekā četras reizes lielāks skaits – 5485 personas. Šogad turpinās MUN maksātāju skaita samazinājums, jo šā gada 1. janvārī reģistrēto šī nodokļa maksātāju skaits bija 42 101, bet 1. maijā jau vairs tikai 39 443.

Jau šā gada ziemā (05.03.2019.DB) daudzi sociālo tīklu lietotāji bija satraukušies par ziņām, kuru avots tika minēts Finanšu ministrija, par to, ka teorētiski negūtais nodokļu ieņēmumu apmērs ir ap 147,1 milj. eiro, kas ir 179,1% no kopējiem MUN ieņēmumiem. Vairāki DB aptaujātie šo informāciju tobrīd uztvēra kā augsnes sagatavošanu, lai vērstos pret MUN un šo režīmu likvidētu, jo tādējādi valsts makā iegūšot vairāk naudas. Ir arī citi, kuri uzskata, ka excel aprēķini un reālā dzīve ir divas dažādas lietas, jo potenciālos neiegūtos miljonus varot rēķināt, bet tos iekasēt varot būt problēmas. MUN var likvidēties, un cerības, ka tajā strādājošie nevis dosies peļņā uz ārzemēm, bet gan pie citiem darba devējiem, var nepiepildīties. Tāpat ir jautājums – cik daudzi no tiem, kuri strādā MU, strādā arī algotu darbu parastā nodokļu režīmā strādājošā uzņēmumā vai iestādē.

«Savulaik – 2010. gadā – MUN tika radīts kā ekonomiskās krīzes seku slāpētājs, lai uzņēmīgi cilvēki varētu vienkārši, bez pārmērīga administratīvā sloga legāli nodarboties ar biznesu un maksāt nelielu, bet tomēr nodokli valstij, nevis no tās prasītu pabalstus vai dotos peļņā uz ārzemēm. Šodien situācija ir citāda – recesijas vietā ir ekonomiskā izaugsme, darbiniekus visiem vajag, turklāt MUN režīmu vēl paspēja izmantot, lai legāli maksātu mazākus nodokļus, tāpēc to pat dēvēja par pašmāju ofšoru,» skaidro Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņš atzīst, ka rezultātā MUN šodien vairs nepilda tās funkcijas, kādas tas pildīja pirms 7- 8 gadiem.

Visu rakstu lasiet 31. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.