Valsts maku visvairāk piepilda nozares, kuras vairāk strādā uz Latvijas iekšējo patēriņu, nevis eksportu, kaut arī pēdējās ir tās, kuras «atved naudu» no ārzemēm un ģenerē pirmo ienākumu.

SIA Lursoft pētījums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem un pašu uzņēmēju Lursoft sniegtos datus par darbības nozarēm, rāda, ka pirmajās vietās pēc valsts kopbudžetā samaksāto nodokļu apjoma nemainīgi ierindojas tirdzniecība. Tādējādi valsts maks pamatā balstās uz patēriņa nodokļiem (un to maksātājiem), kādi ir pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis. Tas nozīmē, ka būtībā valsts budžets un iespējas ir cieši saistītas ar iedzīvotāju spēju pirkt un arī vēlmi veikt pirkumus tiem, kuriem ir nauda. Akcizēto preču tirgotāji būtībā ir sava veida nodokļu ievācēji no tiem, kuri to patērē – transporta, būvniecības, lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas, par to saņemot lielāko nodokļu maksātāju laurus.

Lursoft aprēķinājis, ka 2017. gadā vairumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi nodokļos valsts budžetā samaksājuši 1,46 miljardus eiro. Gada laikā vairumtirdzniecības uzņēmumu nodokļu maksājumu apjoms audzis par 3,64%. Teju miljardu jeb 990,70 milj. eiro pērn nodokļos valsts budžetā samaksājusi arī skaitliski visplašāk pārstāvētā tautsaimniecības nozare – mazumtirdzniecība. Ievērojamo nozares nodokļu pienesumu valsts kopbudžetam lielākoties palīdzējusi nodrošināt tieši nozares ietilpība, kā arī atsevišķi rekordisti. Lursoft pētījums atklāj, ka tirdzniecības nozarē strādā teju 36 tūkstoši uzņēmumu un tie 2017. gadā nodarbinājuši 137,3 tūkstošus darbinieku. 

Raugoties no vidējā nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu, 2017. gadā vairumtirdzniecība ierindojusies vien saraksta 18.pozīcijā ar 92,87 tūkst. eiro uz vienu uzņēmumu, bet mazumtirdzniecība – tikai 36. vietā (2017. gadā katrs mazumtirdzniecībā strādājošais uzņēmums nodokļos valsts budžetā samaksājis vidēji 48,87 tūkst. eiro). Savukārt, rēķinot pēc vidējā nodokļu apjoma uz vienu strādājošo, 2017.gadā vairumtirdzniecība ieņem sarakstā 3. pozīciju ar 31,71 tūkst.eiro uz vienu nozarē strādājošo darbinieku, bet mazumtirdzniecība – 14. vietu ar 10,84 tūkst. eiro uz vienu darbinieku.

Visu rakstu Lielmaksātāji var kļūt vājāki lasiet pirmdienas, 16.aprīļa laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.